Līgo pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Vanagi” saimnieki Ņina un Vladimirs Mavrini ir to uzņēmīgo zemnieku skaitā, kuri neatsakās no saimniekošanas laukos, bet neatlaidīgi strādā, domājot par savas saimniecības paplašināšanu un modernizāciju. Par to liecina arī divi Lauku atbalsta dienestā iesniegtie projekti programmā “Lauku saimniecību modernizācija”.
1992.gadā, kad tika reģistrēta zemnieku saimniecība “Vanagi”, Ņina un Vladimirs nolūkoja kādreizējā kolhoza liellopu kompleksa “Upenieki”, no kura nekas daudz nebija palicis pāri, vienu korpusu. Sakārtoja to un sāka nodarboties ar piena lopkopību. Lauku atbalsta dienestā iesniegtais pirmais projekts “Lauku saimniecību modernizācija”, kurā saimnieki ir atjaunojuši vēl vienu korpusu, ekspluatācijā jānodod jau šonedēļ. Projekta kopējās izmaksas ir 92 010,34 lati. Saimnieki ir ne tikai rekonstruējuši veco korpusu, bet iegādājušies arī lauksaimniecībā nepieciešamo tehniku. Līdz 2012.gada 30.septembrim ir paredzēts atjaunot vēl vienu korpusu, kurā tiks izmitinātas slaucamās govis un jaunlopi, kā arī ierīkota moderna mēslu krātuve un skābbarības tvertne. Darbi sāksies jau šoruden. Šā projekta kopējās izmaksas ir 279 997,17 lati.
“Vēl vienu korpusu atjaunojām tāpēc, lai pašiem būtu vieglāk strādāt, jo ir jāizmitina 173 liellopi, starp kuriem ir liels skaits teļu. Esam privatizējuši šos trīs korpusus. Mums ar tiem pietiks, jo esam sasnieguši to, ko gribējām. Pārējie ir pagasta īpašums. Par mums jau brīnās, ka Mavrini šajā grūtajā laikā paplašinās, bet mēs strādājam un nesūdzamies, ka ir grūti,” saka Ņ.Mavrina.
Rīdzinieki – uz laukiem
Ņina un Vladimirs par zemniekiem kļuva pirms 32 gadiem, kad, atsakoties no dzīves Rīgā, iegādājās lauku māju ne tikai tālu no Rīgas, bet arī no novada centra. Zemnieku saimniecību viņi reģistrēja ar domu, lai varētu izmantot tai piešķirtas privilēģijas – saņemt 100 kubikmetru kokmateriālu šķūņa celtniecībai. Pirmo govi saimnieki nopirkuši no vietējā pagasta iedzīvotāja, bet, kļūstot par oficiāliem zemniekiem, kūtī jau īdējušas četras govis. Par “Sapard” naudu tikusi sarūpēta lauksaimniecības tehnika, lai varētu sniegt pakalpojumus citiem lauksaimniekiem, tomēr šī iecere cilvēku materiālās pieticības dēļ sevi neattaisnojusi, tāpēc nācies domāt, kā dārgo tehniku atpelnīt. Risinājums bijis pamestais liellopu komplekss, kas šodien ar Mavrinu ģimenes uzņēmību, soli pa solim piedzīvo savu otro piedzimšanu.
Palīdz izturēt krīzi
Saimniecībā ir sarūpēta visa nepieciešamā lauksaimniecības tehnika, sākot ar traktoriem, sējmašīnu, maiņvērsējarklu, zāles smalcinātāju, kombainu, rulonu presi un citām iekārtām, tāpēc arī nepieciešamais lopbarības daudzums tiek sarūpēts pašu spēkiem. Saimniecība dod darbu arī pieciem pagasta iedzīvotājiem – divām slaucējām un trim strādniekiem. Kopumā “Vanagos” apstrādā 350 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur 200 hektāru platībā audzē graudaugus, ko izēdina lopiem. Pārējā platība ir ganības. “Esam pārliecinājušies, ka daudz izdevīgāk ir pašiem izaudzēt graudaugus, nevis par dārgu cenu iegādāties jau gatavu spēkbarību. Iegādājāmies arī paši savu kalti, kur izkaltēt graudus, lai nevajadzētu pirkt šo pakalpojumu. Tikai tāpēc, ka pašiem ir gan savi graudi, gan lauksaimniecības tehnika, gan iespēja sagatavot rulonus, esam spējuši izturēt šo krīzes laiku,” saka saimniece. Ja vien apkārt fermai būtu vairāk zemes, iespējams, ka lopu skaitu varētu arī palielināt.
Pienu pārstrādei saimniecība nodod akciju sabiedrībai “Cesvaines piens”. Par atlīdzību “Vanagu” saimnieki nesūdzas, nenoliedzot, ka vienmēr jau var vēlēties vairāk. “Viņi paši atbrauc pakaļ pēc piena. Šobrīd katru dienu uz pienotavu tiek aizvesti 1300 kilogrami piena, jo piena daudzums ir nedaudz samazinājies. Piena nauda ir mūsu ikmēneša peļņa. Bez tās mēs nevarētu cerēt uz saimniecības modernizāciju, jo sākotnēji ir jāiegulda savi līdzekļi, no kuriem 60 procentus Eiropa samaksās atpakaļ,” stāsta Ņina.
