Galgauskas poligonā, bijušajā raķešu bāzē, uzņēmīgi cilvēki joprojām rok, meklējot kabeļus un metālu, lai gan šķiet, ka tur viss iespējamais jau sen ir izrakts.
Dienā – 20 lati
Tur izdodas sastapt divus jaunus cilvēkus, kuri nodevušies rakšanas darbiem cerībā uziet kādu metāla gabalu. Vairākās vietās svaigie rakumi liecina, ka vīrieši čakli strādājuši jau krietnu laiku. Viens no racējiem strauji pazūd krūmos, bet drosmīgākais ir gatavs parunāties, neatklājot savu vārdu. Vīrietis stāsta, ka izdodoties atrast galvenokārt melno metālu. Kabeļi – tā jau esot necerēta veiksme. Dienā, nododot uzpirkšanas punktā atrastos metālus, varot nopelnīt pat 20 latus. Rakšana notiekot “uz dulno” bez noteiktas sistēmas. Vispirms ar asu pīķi tiekot izdurstīta zeme. Pēc skaņas jau esot iespējams noteikt, vai pīķis atdūries pret betonu vai metālu. Esot izmēģināts arī metāldetektors, bet tas tik dziļi neņemot kā pīķis. Zemessargi gan mēdzot dzīt projām, bet valsts meža teritorijā varot rakt droši.
Savulaik teritorija apsargāta
Deviņdesmito gadu sākumā, kad tika likvidētas bijušās Padomju Armijas karabāzes, pašvaldībām tika uzdots neizpildāms uzdevums – pārņemt visus armijas pamestos objektus. Naudu to apsaimniekošanai neiedeva, naudas nebija arī lai tos pilnībā nojauktu. Rezultātā cilvēki šos objektus izlaupīja un izsaimniekoja. Šobrīd raķešu bāze ir nodota Aizsardzības ministrijas pārziņā. Tie ir 18,4 hektāri. Sākotnēji teritorija bijusi daudz lielāka, bet daļa nonākusi Latvijas valsts mežu valdījumā.
Zemessardzes 25. kājnieku bataljonā izdodas uzzināt, ka deviņdesmito gadu vidū zemessargi apsargājuši šo teritoriju, bet tagad tas netiekot darīts. Vairāki racēji noķerti un viņiem izteikts brīdinājums, kā arī solīts nodot policijai, jo tiek bojāta Aizsardzības ministrijas teritorija. Kad bāzes teritorijā notiek mācības zemessargiem, tad racēji pazūdot, bet citā laikā lāpstas malā neliekot. Zemessardzes pārstāvis atzina, ka cilvēki šodien naudu pelnot dažādi. Vieni lasot ogas, otri – meklējot metālu. Tas arī neesot nekas slikts, ja atrodoties uzņēmīgi cilvēki, kuri Padomju Armijas piesārņoto Latvijas zemi attīrot no metāliem. Turklāt rakšana neesot viegls darbs.
Viena no piecām
Galgauskas pazemes ballistisko raķešu bāze bija viena no piecām Latvijā Padomju Armijas raķešu starta bāzēm. Tā tika uzbūvēta trīs gadu laikā. Šo laiku joprojām labi atceras gulbenietis Kamils Rahimovs, kurš Galgauskas bāzē bija norīkots obligātajā karadienestā. Vīrietis stāsta, ka pa dzelzceļa atzaru no Tirzas stacijas tikuši piegādāti celtniecības materiāli, bāzi cēluši zaldāti, iepriekš parakstoties par informācijas neizpaušanu. Raķešu novietošanai izraktas četras šahtas aptuveni 40 metru dziļumā. Šahtu sistēma veidota tā, lai raķetes darbotos arī pēc pretinieka uzbrukuma. Starp šahtām zem zemes atradušies divi tehniskie stāvi un komandpunkts. Jau 1965.gadā varenie betona kupoli slēpuši četras ar kodolgalviņām aprīkotas ballistiskās raķetes, kuru darbības rādiuss bijis 2000 kilometru. No Galgauskas raķešu bāzes varējis trāpīt, piemēram, Stokholmai, Briselei vai Berlīnei. Uz kurieni tieši raķetes bijušas notēmētas, bijis zināms tikai augstākajam komandējošajam sastāvam.
Bāzes teritorijā šobrīd regulāri notiek mācības ne tikai Zemessardzes 25. kājnieku bataljonam. Tur mācības organizē arī bataljoni no Ādažiem, Alūksnes un Cēsīm. Par to liecina mācību dalībnieku ierīkotie slēpņi, dzeloņdrātis un cits. Arī šoruden tur paredzētas šaušanas mācības.
