Gulbenes novada pensionāru biedrības valde nolēmusi vecos ļaudis iepazīstināt ar pozitīvajām pārmaiņām laukos pēdējo 20 gadu laikā. Jau bijusi ekskursija pa Rankas pagastu.
Kādā septembra rītā pie Gulbenes kultūras nama pulcējās seniori, lai dotos tuvāk iepazīt Stāmerienas pagastu. “Kas gan te sevišķs varētu būt,” domāja tie, kas vairākkārt apmeklējuši Stāmerienas ezera pludmali un centru. Šoreiz mēs braucām uz “Birzupēm”, lai pārliecinātos, cik daudz labas pārtikas var saražot mājsaimniecībā. Izrādījās, ka saimnieki V.Kļaviņš ar kundzi jau bija paspējuši sarūpēt mums īsti laucinieciskas brokastis. Pagalmā uz liela saimes galda gaidīja ugunskurā cepti kartupeļi, biezpiens un kaņepju sviests. Atlika baudīt un slavēt saimniekus. Pārsteidza uzaicinājums ienākt mājā un degustēt saimniecībā gatavotos dažādu šķirņu sierus, maizi, medu, vīnu un kaut ko stiprāku. Protams, radās vēlēšanās iegādāties kādu mazumu līdzņemšanai.
Tālākajā ceļā mūsu gide bija Gaida Vīksniņa, Stāmerienas pagasta kultūras nama vadītāja. Apmeklējām viesu namu “Ziedulejas”. Plašs laukums fiziskām aktivitātēm un sporta nodarbēm. Ezera krastā trīs simpātiski kempingveida namiņi ar visu nepieciešamo, lai ilgāku laiku varētu uzturēties arī ģimene. Lielo banketu zāli vairāki ekskursanti jau bija iepazinuši dažādās svinībās. Ielūkojāmies arī guļamistabās. Viss gaumīgs. Un, kā norādīja gide, viss iekārtots, neņemot kredītu. Tas mūs pārsteidza.
Apskatījām arī Stāmerienas pili. Kaut laikazobs celtni krietni pabojājis, ir iespējas iepazīties ar pils zāli un dokumentālajiem materiāliem. Priecēja sakoptā apkārtne. Pagasta pārvaldes ēkā tikāmies ar pārvaldes vadītāju Aināru Brezinski. Viņa nelielajā uzrunā izskanēja rūpes par skolu un pagasta trūcīgajiem cilvēkiem, bet saprotam, ka par baltu velti nevienam nekas netiek dots. Pagastā ir sociālā māja, kur var dzīvot vientuļie pensionāri un justies aprūpēti.
Pusdienojām Stāmerienas pamatskolā. Mums tika dota iespēja iepazīties ar skolas vēsturi, kā arī aplūkot telpas. Skola it kā kļuvusi jaunāka, ienākušas modernās tehnoloģijas.
Tālāk devāmies uz atpūtas kompleksu “Vonadziņi”. Gide informēja par redzamajiem ezeriem un ievērojamākajām vietām. Tagad zinām, kur ir Stāmerienas mežs, par ko dzied dziesmā. Uzzinājām, ka šis viesu nams tapis, izmantojot kredītu, bet triju gadu laikā tas atmaksāts. Gan ārpuse, gan iekšpusē guļbaļķu sienas un koka mēbeles rada īsti latvisku, mazliet senatnīgu noskaņu.
Visus ekskursantus interesēja SIA “Vidzemes zivju dīķi” Kalnienā. Skats ir iespaidīgs. Uzzinājām, ka lielajā angārā vannās audzēs foreles.
Bijušo Jaunienas pusmuižu apsaimnieko jauna un enerģiska ģimene. Interesanta ir strūklaka ar sievieti un krūzēm. Simpātisks liekas āra kamīns, kā arī lauviņas uz vārtu stabiem. Pārsteidz telpu iekārtojums. Šķiet, ka esam aizceļojuši pagātnē, ka esam tiešām pilī, tikai kungi vēl nav atgriezušies no pastaigas.
Noslēgumā atkal bijām Stāmerienas centrā pie pareizticīgo baznīcas. No “Birzupju” saimnieka uzzinājām baznīcas vēsturi. Jāsaka paldies atjautīgajiem stāmereniešiem, kas prata to pasargāt no sagraušanas padomju laikā, un tiem, kas to radījuši mūsdienu veidolā. Tādas baznīcas esot tikai trīs Eiropā.
Ekskursiju noslēdza mazs, patīkams mirklis Stāmerienas kultūras namā pie kafijas tases. Par šo jauko dienu paldies ekskursijas organizatorei, pensionāru biedrības “Atspulgs 5” valdes priekšsēdētājai Annai Vīgantei un viņas palīgiem, kā arī mūsu gidei Gaidai un visiem stāmereniešiem, ko sastapām dienas ritumā.
