Rankas pagasta SIA “Kaudžu purvs” purvā trīs hektāru platībā pagājušajā piektdienā sāka lasīt dzērvenes. Šogad vitamīniem bagāto ogu raža nav īpaši liela, bet vienmērīga, tāpēc viens no purva īpašniekiem Māris Brants domā, ka dzērveņu lasīšana ilgs visu šo mēnesi.
“Iepriekšējos gados mēs dažus laukus tikai pārskrējām, bet šoruden cītīgi lasām ogas visā tām atvēlētajā teritorijā. Esam piedzīvojuši dažādas kataklizmas, bet šogad daba mums palīdzēja,” stāsta M.Brants.
Ne katram pa spēkam
Ogas lasa vietējie pagasta iedzīvotāji, starp kuriem seši septiņi cilvēki uzskatāmi par stacionāriem ogu lasītājiem, kas purvā lokās gadu no gada. Esot arī tā sauktie laimes meklētāji jeb vienas dienas lasītāji. Vienu dienu nostrādājot, lai dienas beigās pateiktu, ka purvā “jāstrādā kā zirgam”, tāpēc tas viņiem neesot pa prātam. “Cilvēkiem ir jāsaprot, ka neviens par neko naudu nemaksā. Jāatzīst, ka cilvēki ogas nolasa rūpīgi. Protams, nolasītas platības var vēlreiz pārstaigāt, kaut ko jau izdosies salasīt vēl, bet nav žēl arī to dažu ogu, kas paliek starp dzērvenājiem. Uzskatām, ka neviens cits kā cilvēks tīrāk ogas nolasīt nespēj,” domā M.Brants. Māris, vērtējot dzērveņu ražu, rēķina, ka vajadzētu novākt kopumā vairāk nekā desmit tonnas ogu. Ogu lasīšanai cilvēki galvenokārt izmanto rokas “kombainus”, bet daži dzērvenes lasa tikai ar rokām. Katrs ogu lasītājs ar baltu lenti iezīmē aptuveni trīs metru platu laukumu. Kad tas nolasīts, iezīmē jaunu. Lasot dzērvenes tikai ar rokām, dienā iespējams salasīt četrus piecus spaiņus. Ogas ber maisos – katrā pa trim spaiņiem, lai ogas cita citu pārāk nesapresētu. Tālāk dzērvenes tiek vestas uz tīrītāju. “Mums amerikāņi atsūtīja pagājušā gadsimta divdesmito gadu ogu vētījamo mašīnu, kas līdzinās labības tīrītājam “Imanta”. Tagad mēs to Latvijā paši klonējam. Tad ogas tiek fasētas tādā daudzumā, kāds ir pieprasījums, kas ar katru gadu Latvijā palielinās,” stāsta Māris. Dzērveņu lauki tāpat kā visa purva teritorija tiek apsargāti.
Šķirnes ‘Bergman” un ‘Stīven’
Kaudžu purvā audzē divu šķirņu dzērvenes. Divi hektāri atvēlēti šķirnei ‘Bergman’, kam ogas ir mazākas, tāpēc tās ir vairāk pieprasītas nekā otras šķirnes ‘Stīven’ ogas, kas aug vienu hektāru lielā platībā un ir ievērojami lielākas. Tās tiek uzskatītas par rūpniecībai piemērotām ogām. “Abas šīs šķirnes Latvijas dzērveņu audzētāji pirms septiņiem gadiem pasūtīja no Amerikas,” stāsta purva saimnieks. Lai varētu stādīt dzērvenes, ir jābūt līdzenam laukam, kurā kūdras biezums aptuveni ir 50 līdz 70 centimetri. Pilnībā nedrīkst nosusināt arī ūdeni. Sākotnēji dzērvenāji stādīti ar rokām, vienā bedrītē iebakstot trīs dzērvenājus. “Pēc mēnesi ilgas kūdras lauka bakstīšanas sapratām, ka darbs neiet uz priekšu, tāpēc šo procesu mehanizējām. Vispirms izmētājām stīgas pa lauku, pēc tam pārbraucām tām pāri ar traktoru. Paldies Dievam, ka uzlija lietus, pretējā gadījumā mūsu pūles būtu veltas,” stāsta M.Brants. Arī šī vasara nav radījusi problēmas ar stādījumu laistīšanu, jo dzērvenāji neļauj iztvaikot mitrumam, ko satur kūdra. “Izsakoties kāda dzērveņu audzētāja vārdiem, “dzērvenes bez laistīšanas stāda vai nu idioti, vai ļoti ticīgi cilvēki”. Mums Kaudžu purvā lielākais trūkums ir tas, ka nav elektrības, kas sausā laikā ļautu darbināt laistāmās sistēmas un ūdenssūkņus. Diemžēl tuvākā elektropārvades līnija ir divu kilometru attālumā. Mums šobrīd sūkņus darbina degviela.” Laistīšana ir vienīgais līdzeklis, lai pasargātu dzērvenes no salnām. Māris nenoliedz, ka esot pieļautas arī agrotehniskās kļūdas, proti, dzērvenājiem jāaug vertikāli virs kūdras, bet šobrīd tie izlaiduši stīgas uz visām pusēm. Stīgas ir stādāmais materiāls, kas jānogriež, jāsakapā pa gabaliem un jāstāda jaunā vietā. Dzērvenājus vajadzētu arī mulčēt, uzberot tiem virsū divu centimetru biezu kūdras slāni.
Dzērveņu stādījumus paplašinās
Perspektīvā ir iecere dzērveņu stādījumus paplašināt, jo trīs hektāri ir pārāk maza platība, lai tas būtu ienesīgs bizness. “Jau šovasar sagatavojām jaunus laukus, bet sākās lielais karstums, labi vien, ka neko nedarījām, citādāk sanāktu tikai “siena” pļaušana. Uzskatām, ka ar laiku dzērveņu audzēšanas bizness var kļūt par daudz ienesīgāku biznesu nekā kūdras ieguve. Pie mums bija atbraukuši speciālisti no Amerikas. Viņi bija ļoti izbrīnīti, ka mēs uz kūdras stādām dzērvenes. Tā esot naudas stādīšana uz naudas. Saņēmām ieteikumu vispirms izstrādāt kūdru un tad stādīt dzērvenes, tāpēc tagad izstrādājam kūdru, bet dzērvenes stādām tur, kur kūdras slānis ir visseklākais,” stāsta Māris.
Māksla ir visu pārdot
Pagājušajā gadā sadarbībā ar akciju sabiedrību “Rankas piens” mēģināts gatavot dzērveņu ievārījumu. Produkts, kas satur tikai dzērvenes un cukuru, izdevies garšīgs, bet to vēl nepieciešams pilnveidot. Arī šogad ir līdzīga iecere, tikai lielāka vērība tikšot veltīta produkta pārdošanai. “Saražot nav problēmas. Māksla ir visu pārdot. Pagaidām dzērvenes audzējam salīdzinoši nelielā platībā, arī ogu raža vēl nav nostabilizējusies, tāpēc mēs pa tiešo līgumus ar ogu pārstrādātājiem neslēdzam, bet sadarbojamies ar tiem, kuriem ir šis līgums. Vienmēr gadās, ka kādam nav padevusies ogu raža, tad mēs izlīdzamies. Pagaidām konkurējam iekšējā tirgū, bet mūsu mērķis ir iziet ārpus šīs konkurences,” stāsta M.Brants. Īpašnieks uzskata, ka konkurence mudinot nemitīgi attīstīties.
