Jaunais pārstrādes uzņēmums visos zemniekos uzticību nevieš
Lai tik zemnieki un kooperatīvi, kuros viņi ir apvienojušies, ceļ vairāk šādus pārstrādes uzņēmumus, vismaz beidzot viņi par sava darba augļiem saņems to, kas pienākas. Priecē, ka pārstrādes uzņēmumiem, kas līdz šim par zemniekiem ir ņirgājušies un krīzes – nekrīzes laikos maksājuši tikai dažus santīmus par piena litru, kamēr veikalā pat parasts ūdens, no krāna pildīts, maksā dārgāk, beidzot tiks izgrieztas pogas. Protams, tagad viņi ir neapmierināti, jo katrs šāds jauns pārstrādes uzņēmums saasina konkurenci, bet 20 gadus viņi ir diktējuši cenu zemniekiem par viņu katru iegūto piena litru un nevienu vien zemnieku noveduši līdz bankrotam, nemaksājot atbilstošu samaksu. Tagad beidzot zemnieki var diktēt savu cenu. Bet pārstrādes uzņēmumiem beidzot ir pienācis laiks, kad jācīnās par katru zemnieka nodoto piena litru. Valsts 20 gadus ir mērķtiecīgi gājusi uz to, lai iznīdētu mazos zemniekus un lai paliktu tikai lielie zemnieki, ko pārstrādes uzņēmumi ir tikai pabalstījuši, diktējot atšķirīgu – diskriminējošu – samaksu par katru nodoto piena litru. Lūk, arī rezultāts – jaunie cilvēki no laukiem brauc prom uz pilsētu vai ārzemēm strādāt, Latvijas lauki pamazām izmirst, bet pārstrādes uzņēmumiem nu nāksies cīnīties par katru piena litru, jo lielie zemnieki vairs visu pieprasījumu nevar nodrošināt. Kā saka – ko sēsi, to pļausi!
Ex libris