Rāmo novada ikdienas ritējumu pagājušajā nedēļā uzspridzināja kriminālziņa, ka aizturēts vietējais policists, kas naktī braucis piedzēries, turklāt ar darbavietas automašīnu un, kā vēlāk izrādījies, pat bēdzis. Savējie varbūt nebūtu “pamanījuši”, bet rīdzinieki…
Mēdz teikt, ka viss notiek līdz laikam. Tā notika arī šoreiz, jo viss savulaik noklusētais, redzētais un dzirdētais sāka lauzties uz āru. Ne velti “Degpunktā” to pasniedza kā “skandālu Gulbenē”. Bet vai tikai? Jāatzīst, ja tas būtu bijis parasts mirstīgais, nekas sevišķs nebūtu noticis, kā vien parādītos ierasta policijas ziņa par kārtējo dzērājšoferi. Toties šeit kāja ir paslīdējusi likumsargam. Un tas cilvēkus neatstāj vienaldzīgus un arī nevajadzētu atstāt vienaldzīgus! To liecina lielā aktivitāte, rakstot komentārus portālā. Dažādu viedokļu krustugunis pārvērtās īstās kaislībās. Saprotams ir arī Valsts policijas atbildīgās darbinieces izmisīgais aicinājums pārtraukt ķengāšanos, jo tas skar arī vainīgā tuviniekus. Nav patīkami, ka komentāros tiek skalota valsts iestādes “netīrā veļa”, jo arvien vairāk tajos tika mesti akmeņi policijas “dārzā”. Inspektores pārmetumam, ka ir “nožēlojami un gļēvi rakstīt anonīmus komentārus internetā, izklāstot katra darbinieka “grēka darbus””, kāds komentētājs jautā, “vai patiesības publiskošanu sauc par ķengāšanos?”. Tiesa, dzīvojam mazā pilsētiņā, kur visi visu redz, taču par visu klusējam. Vai baidāmies? Kāpēc? Un neizbēgami rodas jautājums – kas notiek mūsu policijā?! Loģisks šķiet arī jautājums: vai mēs savā novadā jūtamies droši, ja likumsargi ir konfliktā ar likumu? Un visbeidzot – vai likums nav visiem viens?!
