Dace Jukāma rakstā “Mudina neklusēt” aizskar visnotaļ svarīgas tēmas risinājumu. Bet tā ir cīņa ar vējdzirnavām un šajā jautājumā risinājums nav sagaidāms.
To nevar atrisināt ne policija, ne arī tie apzinīgie, kuri ziņos par “točkas” atrašanās vietu, ne ceļu policists, izņemot no mašīnas cigaretes un sastādot protokolu tās īpašniekam.
Jautājums jārisina no valsts redzes punkta. Varu Saeimas deputātiem! Uz papīra it kā visas valstis, kuras atrodas Eiropas Savienībā, ir vienādi tiesiskas. Bet tikai uz papīra! Mūsu varai ir lokans mugurkauls un mīksts, padevīgs raksturs. Cenas it visam, tajā skaitā degvīnam un cigaretēm, līdzīgas cenām citās ES valstīs. Mīļie kungi, kāpēc jūs neraugieties un nekontrolējiet algu un pensiju lielumu?
Kāpēc Latvijā strādājošajiem nav tāda pati alga kā Anglijā? Padomju Savienībā maizes kukulis Gulbenē maksāja tikpat, cik Rīgā, Maskavā vai Baku. Pašreiz pat novada robežās cenas ir absurdi mainīgas. Lieta skaidra. Spekulācija ir nosaukta par biznesu. Tad jau būtu loģiski cigarešu un spirta pārvietošanu un tirgošanu saukt par biznesu. Jānomaksā tik nodoklis.
Kāpēc tad jātiesā cilvēki? Kāpēc mēs vienā jautājumā gribam būt taisnīgi un korekti, bet citā rīkojamies pretrunīgi? Var jau sacīt, ka mēs visi dzīvojam vienādi tiesiskā valstī, bet pēc būtības ir tā – kas pienākas ķeizaram, tas liegts mužikam. Daža pensionāra gada pensija veido pusi no cita pensionāra mēneša pensijas.
Tas pats sakāms par algām. Varas kungi pierobežas novados savās runās atzīst, ka vienam otram cilvēkam cigarešu, kā arī degvīna pārvešana ir izdzīvošanas jautājums. Kāpēc tad mēs tā lepojamies ar to, ka atrodamies ES sastāvā? Kāpēc mums grib iestāstīt, ka, latu nomainot pret eiro, mēs visu šo ķīseli atrisināsim?
Tā ir “pufaikas bāšana ausī”. Lieta it kā būtu skaidra visiem, bet darbībā ir ačgārnība. Tāpēc drīzumā uz to, ka apkarosim spekulāciju, nav ko cerēt, jo brīvais tirgus un bizness ir mūsu dzīves mērķis.
