Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā.
Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu mērķis ir radīt tādu tiesisku regulējumu, kas ievēro un salāgo kreditoru un parādnieku intereses, motīvē pildīt parādu saistības un sekmē parādu atdošanu.
Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka daļa no šiem cilvēkiem vēlēsies saņemt algu aploksnē.
Pašlaik līdz piedzenamā parāda pilnai samaksai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu). Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka, veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļi 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50 procenti kopā. Ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas pārsniegs parādniekam saglabājamo naudas apmēru, ieturējumus veiks 30 procentu apmērā.
Grozījumi stāsies spēkā 1.oktobrī.
Nu pilnīgi…! Tā vismaz kaut 700 mēnesī palika izdzīvošanai, nodokļi tika maksāti, pārējais tika atdots. Tā kā laukos pārsvarā maksā minimālo, tauta legāli strādāja. Gribas redzēt, kuri paliks darbā par 350 mēnesī….. Rudenī būs pilns ar vakancēm 🙂
Kādas neaprakstāmas rūpes par tautu! Kāda motivācija! Neto alga 800, līdz šim parādiem 100 atdeva, 700 palika izdzīvošanai, no oktobra parādiem atdos 383, izdzīvošanai 417 paliks (283 eiro mazāk).
Nu citi paši domā, kā atdot parādus. Nevajag taisīt parādus, citādi dzīvo tik nost, bet parādu knapi grašus aizskaita.
Arī Latvijā, ja kārtīgi un pārdomāti rīkojas ar savu 800 eiro algu, un ir savs dārziņš, var tīri labi dzīvot bez parādiem un kredītiem. Man arī ir minimālā alga , dzīvoju īrētā dzīvoklī un skaitu katru centu. Pirms es ko pērku, apdomāju kārtīgi vai vajag, nedēļai taisu ēšanas plānu, sekoju atlaidēm līdzi, utt. Neticami, bet man gada beigās sanāk pat mazā atvaļinājumā aizlidot.
Cilvēkiem tagad būs ieteicams veikt maksātnespējas procesu, daudz ātrāk beigsies parādu slogs!