Gulbenes maniaks pēc trīs meitenīšu un audzinātājas nogalināšanas bērnudārzā 1999. gada februārī policijai paskaidroja, ka tādējādi gribējis kļūt slavens. Toreiz mediji rīkojās vienoti, nefilmēja, nefotografēja un neminēja nežēlīgā slepkavas vārdu, lai neapmierinātu viņa tieksmi pēc slavas.
Diendienā redzot, cik izmisīgi ķepurojas cilvēki Latvijas laukos, lai tikai noturētos un nenāktos doties strādāt un dzīvot kādā citā valstī, nekādi nevar uzskatīt par pārspīlētu to, ka 11. Saeimas deputātu ākstīšanās valdības veidošanas procesā ir pilnībā pielīdzināma Gulbenes maniaka rīcībai, noslīcinot asinīs četru cilvēku dzīvības. Latvijas politiķi ik mirkli slīcina asinīs tiem uzticēto valsti, strīdoties par amatiem un pat neredzot, kā iedzīvotāji dzīvā asins straumē aizplūst uz ārzemēm. Kad beidzot būsiet iesēdušies ērtajos amatu krēslos, iespējams, jums vairs nebūs ko pārvaldīt, politiķu dāmas un kungi, jo Latvija būs izbraukusi tukša!
Tāpēc aicinu visus žurnālistus arī šoreiz būt tikpat vienotiem kā Gulbenes maniaka lietā un vismaz līdz pirmdienai, 24. oktobrim, pilnībā ignorēt un neatspoguļot neko no valdības veidošanas procesa un vispār no Saeimas un valdības darba, neļaujot politiskā cirka klauniem justies svarīgiem un slaveniem. Lai šie āksti beidzot kaut dažas dienas jūtas tikpat lielā mērā aizmirsti un nevienam nevajadzīgi, cik lielā mērā viņi ir aizmirsuši savus vēlētājus!
Mums, medijiem reģionos šo aicinājumu nebūs grūti izpildīt, jo mēs jau ikdienā stāstām galvenokārt par vietējiem cilvēkiem, parastiem Latvijas iedzīvotājiem. Grūtāk, bet tāpēc jo veselīgāk, to izpildīt būs nacionālajiem medijiem, it sevišķi televīzijām, kur ziņu raidījumos lauvas tiesu ir ieņēmuši politiķi. Tāpēc aicinu kolēģus reģionu medijos nosūtīt televīzijām un citiem nacionālajiem medijiem pēc iespējas vairāk ziņu vai vismaz ideju, kas būtu atspoguļojams ārpus Rīgas.
Sabiedriskās televīzijas žurnālisti ne reizi vien ir teikuši, ka degvielas pietiek tikai braucieniem simts kilometru rādiusā uz Rīgu. Tad nu iznāk, ka nevis mediji veido dienas kārtību, bet gan politiķi, piešķirot sabiedriskajiem medijiem degvielu tikai tik daudz, lai nevarētu aizbraukt nekur tālāk par Saeimu un Ministru kabinetu.
