Statistikas dati noliedz pieņēmumu, ka mūsdienās, daudz skatoties televīziju, darbojoties ar datoru vai mobilo telefonu, bērnu acu veselība ievērojami pasliktinās, stāsta «Zemgales optikas» acu ārste optometriste Maija Salna. «Tas, ka uz ielām biežāk redzam mazus bērnus ar brillēm, drīzāk ir pediatru, oftalmologu un vecāku nopelns, jo mazie tiek regulāri vesti uz pārbaudēm pie acu ārsta.»
Līdz skolai bērna redze pie acu ārsta jāpārbauda vismaz trīs reizes. Daudziem šajā laikā tiek atklāta tālredzība, jo actiņas tikai veidojas, tādēļ nepieciešamības gadījumā ļoti svarīgi brillītes valkāt jau bērnudārza vecumā.
Biežāk sastopamie redzes traucējumi ir tālredzība un tuvredzība. Tie abi ļoti būtiski var apgrūtināt un ietekmēt cilvēka ikdienu.
Tālredzība
Tālredzības gadījumā cilvēks nespēj skaidri saredzēt priekšmetus, kas atrodas tuvumā. «Tālredzība var būt jau kopš dzimšanas. Ja bērnībā cilvēkam tā bijusi neliela, laika gaitā tā var izlīdzināties. 40 – 60 gadu vecumā pie noslogojuma acis sāk grauzt, migloties un sāp galva – lēca pamazām zaudē iespēju asi redzēt tālumā. Visvieglāk to pārbaudīt, mēģinot adatā ievērt diegu. Ja to no acs gribas virzīt tālāk vai, lasot tuvumā, miglojas burti – tā ir normāla novecošanās parādība. Cilvēkam rodas vajadzība pēc brillēm lasīšanai un citu smalkāku darbu veikšanai. Tālredzība var būt novērojama arī jauniem cilvēkiem, taču tas saistīts ar acs uzbūvi, kad acs ābols ir anatomiski mazāks un gaismas staru krustpunkts atrodas aiz tīklenes, tāpēc veidojas neskaidrs attēls,» skaidro M.Salna. Redzes traucējumus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tie ne tikai traucē dzīvot, bet var arī veicināt citu acu slimību, piemēram, glaukomas, kataraktas, attīstību.
Redze ir tā maņa, kas cilvēkam veidojas tikai pēc piedzimšanas. Nereti tālredzība tiek konstatēta arī pavisam maziem bērniem, bet bieži vien tas ir uz pāris gadiem, jo acs aug un redzes stāvoklis mainās, tādēļ brilles bieži vien nav jāvalkā. Tādā gadījumā vajadzīgs režīms – mazāk atrasties pie televizora, neļaut spēlēties ar mobilo telefonu, agrā vecumā skatīties datorā, lai nenoslogotu acu muskuļus, – tad redze aug un veidojas pareizi.
Tuvredzība
Cilvēki, kuriem ir tuvredzība, tuvumā esošās lietas var saskatīt labi, bet tālumā redz slikti. Viens no tuvredzības iemesliem ir iedzimtība. Tas saistīts ar to, ka acs ābols ir pārāk liels un gaismas stari nesasniedz aiz tā esošo tīkleni. Bieži tuvredzība veidojas bērniem drīz pēc skolas gaitu sākšanas. Ja tuvredzība attīstās pēc pusmūža, tas var norādīt uz kataraktu (ap zīlīti esošā dzidrā acs daļa apduļķojas). Taču galvenie tuvredzības izraisītāji ir saspringts, ar redzes piepūli saistīts darbs bez acu atpūtināšanas un sliktā apgaismojumā, arī īpatnēja acs ābola uzbūve.
Iedzimta tuvredzība bērniem ir ļoti reti un parasti ir lielākas pakāpes, kad noteikti nepieciešams nēsāt brilles, lai palīdzētu acīm orientēties. Visbiežāk tuvredzība sāk veidoties jau skolas vecumā – 3. un 4. klasē –, kad bērns strauji aug, tiek stipri noslogota acu muskulatūra.
«Brilles neizlabos un neizārstēs tuvredzību, par ko mammas bieži vien ir pārsteigtas, bet tās var adaptēt dzīvei, palīdzēt orientēties, redzēt tālumā, nodrošināt labu redzes komfortu,» skaidro acu ārste.
Obligātās vizītes pie ārsta
Bērna redze pirmo reizi jāpārbauda gada vecumā. Jau dzemdību nodaļā ārstam būtu jāpaskatās, vai mazuļa actiņas ir caurspīdīgas, dzidras, vai tām priekšā nav plēve, kas var liecināt par iedzimtu kataraktu un bērns var būt neredzīgs. «Ja gada vecumā bērniņa acu veselība ir normas robežās, viņš nešķielē, viss ir kārtībā. Bērniem nereti pie staru laušanas tiek atklāta neliela tuvredzība vai tālredzība, bet brilles šajā vecumā jānēsā nebūs, jo redze tikai sāk veidoties,» skaidro ārste.
Otra vizīte pie ārsta jāplāno trīs gadu vecumā. Tas ir laiks, kad bērns sāk apzināti skatīties, vērot. «Ja tiek konstatēta tālredzība, tas nozīmē, ka skatoties sasprindzinās acu muskuļi un var kavēties redzes attīstība, tādēļ šajā vecumā, lai pastiprinātu staru laušanu, jānēsā brilles. Cik ilgi, nav iespējams pateikt, bet brilles ir vajadzīgas, lai nodrošinātu redzes augšanu. Tāpat, sasprindzinot muskuļus, lai noturētu skatu tuvumā, tiek «ieslēgti» muskulīši, kas griež actiņas uz iekšpusi un bērns sāk šķielēt. Brilles no šā procesa var pasargāt. Brilles neārstē, bet mazajiem tās vajadzīgas, lai sāktu strādāt tīklenes šūnas, attīstītos redze un neveidotos šķielēšana,» skaidro M.Salna.
Ja tālredzība ir lielāka, brilles jāsāk nēsāt pēc iespējas agrāk, nevar gaidīt, kad bērns sapratīs, piebilst optometriste. Tas, ka bērns vēlas tuvu skatīties televizoru vai pieliecas pie grāmatas, ne vienmēr nozīmē, ka ir slikta redze. Tikpat labi tas mēdz būt paradums, bērns var atdarināt pieaugušos un bieži vēlas būt iekšā pašā notikumā, bet pie daktera aiziet vajag, mudina ārste.
Nākamā vizīte pie acu ārsta jāplāno piecu sešu gadu vecumā. «Līdz tam vajadzības gadījumā jau jāvalkā brilles, jāveic redzes attīstības treniņi, nepieciešams «līmēt» brilles (aizklāj to briļļu stiklu, kura acs redz labāk, lai izlīdzinātu redzes starpību). Līdz skolai iespēju robežās redze jāuzlabo, jānodrošina, lai tālredzības dēļ nebūtu šķielēšana. Ja tā saistīta ar muskuļu vai nervu sistēmas darbību, šķielēšanai vajadzētu būt izoperētai līdz skolai,» skaidro M.Salna.
Uzturēt acu veselību
Ne visos gadījumos, ja mamma un tētis nēsā brilles, tās noteikti būs vajadzīgas arī bērnam. «Ir ģimenes, kur abi vecāki šķielē, bet nevienam no bērniem šķielēšanas nav. Ir arī tā, ka abiem vecākiem acis ir veselas, bet bērnam – problēmas. Iedzimtībai lielāka nozīme tuvredzības gadījumā, un tā var attīstīties no iepriekšējām paaudzēm,» skaidro M.Salna.
Solīt, ka ar gadiem acu veselībā nekas nemainīsies, nevar. Cilvēkam mainās locītavu, ādas elastība, un arī acu lēcām ir ar tādas pašas šūnas kā ādai. Ādai veidojas krunkas, bet lēcai ne, taču arī tās zaudē savu elastību. «Gadiem ejot, pilnīgi izslēgt «vecuma redzi tuvumā» nevar. Protams, ļoti svarīgi ir ēšanas paradumi, lai pietiekamā daudzumā tiek uzņemti vitamīni. Īpaša nozīme ir A vitamīnam, lai barojas asinsvadi, jo pamatā par redzes kvalitāti rūpējas asinsvadi un asins sistēma. Acu veselībai ļoti svarīgs ir cinks, kuram piemīt antioksidanta iedarbība, līdz ar to acis tiek pasargātas no nevēlamās ķīmisko savienojumu iedarbības, tādējādi redzes traucējumi tiek aizkavēti. Jāseko, lai nebūtu paaugstināts holesterīna, cukura līmenis, lai acis ir veselas. Svarīgi, lai pie datora un grāmatām strādātu ar pārtraukumiem, nedrīkst ekrānā vai dokumentos raudzīties trīs stundas no vietas. Vislabāk 40 – 60 minūtes pastrādāt, tad nedaudz atpūtināt acis, paskatīties pa logu, izvingrināt acis, bolot tās uz augšu un leju, pārmaiņus raudzīties tālumā un tuvumā,» brīdina daktere M.Salna.
