Butes sāk ķerties augustā un ķeras līdz pat vēlam rudenim. Arī Gulbenes makšķernieki šo laiku izmanto, lai dotos uz jūru pēc butēm, un no jūras copes viņi parasti atgriežas ar labiem lomiem.
Kopā ar pārējiem bušu zvejas cienītājiem uz jūru dodas arī gulbenietis Modris Lapkašs. Viņš stāsta, ka gulbenieši copē uz jūru dodas jau vairākus gadus pēc kārtas, viņš pats – trešo gadu pēc kārtas. Vīri visu saorganizē, busiņā iekšā un – aiziet uz Jūrkalni. Vienā rītā aizbrauc un otrās dienas vakarā jau ir mājās. “Es braucu katru nedēļu. Šis ir tāds tukšais periods, es nemāku ar pludiņu upēs ķert zivis – man labāk patīk grunts zveja. Labprāt upēs makšķerēju ar grunts makšķeri un arī bušu zvejā tiek izmantota grunts makšķere. Tāpēc arī līdz ledum braukāju uz jūru butēs. Pēc tam jau varēs braukt uz Peipusu,” stāsta M.Lapkašs.
Šoruden gan Modris pie īpaši lieliem lomiem vēl nav ticis. “Ja sliktāk ķeras, tad mājās tiek pārvestas kādas 20 butes, ja labāk – kādas 70. Ir jau gan arī tādi vīri, kas mājās pārved simtam pāri bušu,” stāsta gulbenietis. Viņš atklāj, ka labākais bušu copes laiks būs novembrī, kad kļūs aukstāks, tad butes nākot tuvāk krastam, jo tur ir barība.
Modris atzīst, ka bušu zveja ir ļoti interesanta un aizraujoša. “Tie, kas to nav pamēģinājuši, domā, ka nekā interesanta tur nav, bet atliek tikai pamēģināt! Ir ļoti interesanti! Daudzi aizbrauc un jau pirmajā reizē saprot – jā, man tas patīk,” saka Modris.
