Galgauskas pagastā iecerēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu palīdzību (85 procenti no summas) būvēt jaunas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un veikt citus ūdenssaimniecības uzlabošanas darbus par 275,1 tūkstoti latu. Bioloģisko attīrīšanas iekārtu modelis – BIO-40 – paredz uz pusi lielāku lietotāju skaitu, nekā reāli ir Galgauskā.
Projekts paredz, ka notekūdeņi iekārtās nonāks ar tiešteces palīdzību. Projekta gaitā iecerēta arī viena artēziskā urbuma rekonstrukcija, jaunas ūdens atdzelzošanas stacijas izbūve (jauda – 5 kubikmetri stundā) un kanalizācijas cauruļvadu rekonstrukcija 1139 metru garumā.
Deputāti projektu pagaidām noraida
19.oktobrī tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti, analizējot projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, bija izbrīnīti, vai tiešām Galgauskā cer, ka pagastā kanalizācijas sistēmas lietotāju skaits varētu dubultoties. Diskusiju rezultātā deputāti nonāca pie viedokļa, ka projekts ir mākslīgi sadārdzināts un tāpēc tas jāpārskata. Par tādu projektu, kāds tas ir šobrīd, iestājās vienīgi deputāts Stanislavs Gžibovskis.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Biezais sacīja, ka projekts izraudzīts, rēķinoties ar perspektīvu. Deputāts Guntis Blūms izteica iebildumus no tehniskā viedokļa: “Iekārtas BIO-40 nestrādā, ja netiek sasniegta paredzētā jauda. Iedzīvotāju skaits samazinās un vēl samazināsies. Tāpēc es apstrīdu šo projektu.” Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars pastāstīja, ka Lizumā esot iecerēts līdzīgs ūdenssaimniecības projekts kopsummā par 300 tūkstošiem latu, bet tur ir četras reizes lielāks patērētāju skaits nekā Galgauskā.
J.Biezais atklāja, ka Galgauskā pašlaik bez pašvaldības pārziņā esošajām ēkām vecajai kanalizācijas sistēmai un ūdensvadam ir pieslēgtas tikai piecas privātmājas. Esot iecerēts, ka pieslēgsies vēl citas.
Sadārdzināti projekti – valsts politika
J.Biezais stāstīja, ka sākumā ministrijām esot sagatavots un iesniegts projekts par salīdzinoši mazākām izmaksām – aptuveni 150 tūkstošu latu kopsummā, taču tas neticis apstiprināts tieši šī iemesla dēļ. Tapa otrs variants – dārgāks – projekts, kuram ministrijā vairs nelika šķēršļus. Arī Tirzas un Litenes pagastu pārvalžu vadītāji Česlovs Barkovskis un Vilnis Lapiņš piekrita, ka ministriju prasības patiešām nepamatoti sadārdzinot projektus.
G.Blūms pauda, ka rezultātā nav zināms, vai iedzīvotāji gribēs maksāt dārgāk. Paredzams, ka arī Galgauskā pēc projekta realizācijas par ūdeni un kanalizāciju būs jāmaksā vairāk. Piemēram, Lizuma pagastā tarifs pēc projekta pabeigšanas varētu palielināties pat līdz trīs reizēm. Stradu pagasta Stāķos iedzīvotāji protestē pret to, ka tikko ir sākuši lietot jauno pilsētas ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, bet SIA “Alba” jau iecerējusi palielināt tarifu kopsummā apmēram par 30 procentiem. G.Blūms šo situāciju, kad netiek ņemta vērā iedzīvotāju maksātspēja, komentēja īsi: “Mēs Eiropas naudu burtiski ierokam zemē.”
Vai ir alternatīvi risinājumi
G.Blūms izteica repliku: “Iedzīvotāji nebūs maksātspējīgi. Sevišķi, ja ģimenē ir vairāki bērni. Dzenam cilvēkus izmisumā. Nonāksim pie tā, ka cilvēki labāk pie mājas raks aku un turēs sauso tualeti.” Viņš atkal citēja savu spārnoto teicienu, ka “gribam dzīvot kā Eiropā, bet mūsu ienākumi nav kā Eiropā”. Izskanēja doma, ka Galgauskā varētu realizēt pieticīgāku ūdenssaimniecības uzlabošanas projektu bez Eiropas Savienības līdzfinansējuma, piemēram, par 50 tūkstošiem latu, kā to ieteica deputāte Ilze Mezīte. Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa ieteica, ka Galgauskā varētu pārdot kādu pašvaldības īpašumu un iegūto naudu izmantot ūdenssaimniecības projektam.
