Latvijai jau tuvākā nākotnē ir jāpārņem veiksmīgi strādājošais Igaunijas piemērs kravas auto rindu problēmu risināšanā un jāievieš elektroniskā robežšķērsošanas sistēma, uzsver Neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins.
Minētā sistēma Igaunijā darbojas jau no šī gada 1. augusta un atrisinājusi kravas auto rindu problēmu uz Igaunijas – Krievijas robežas. „Igaunijas piemērs rāda, ka šāda sistēma efektīvi risina rindu problēmu pie robežas. No valsts puses tas neprasa nekādus papildus finanšu ieguldījumus.
Gluži otrādi – šāda sistēma dod iespēju valstij nodokļu veidā no kravu pārvadātājiem iegūt vairākus simtus tūkstošu latu jau pirmajā gadā. Savukārt ilgtermiņā, tas ļautu krietni paaugstināt Latvijas tranzītkoridora un Latvijas pārvadātāju konkurētspēju, kā arī piesaistīt jaunas tranzītkravas caur Latviju,” norāda Neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins.
Otrdien notika tikšanās starp Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto un Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvjiem. Tikšanās laikā Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto un Neatkarīgo deputātu grupa panāca vienošanos, par sadarbību pierobežas kravas auto rindu problēmu risināšanai.
Tikšanās ietvaros Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš atgādināja, ka robežšķērsošanas un rindu problēmu uz Latvija – Krievijas robežu pēdējo desmit gadu laikā neveiksmīgi mēģinājušas risināt jau daudzas valdības un ministri.
„Šobrīd ir atrasta reāla iespēja, kā šo jautājumu atrisināt, tomēr vajadzīga politiskā griba un lēmums, lai jautājums beidzot sāktu kustēties – pirmkārt ceram uz Iekšlietu ministriju, sadarbībā ar Satiksmes ministriju,” norāda Latvijas auto prezidents.
Asociācijas atbalstītais risinājums nozīmētu, ka attilināti, elektroniski būs iespējams saņemt kārtas numuru, un kravas automašīnai nebūs fiziski jāstāv rindā uz ceļa. Ar īsziņas palīdzību tiktu nosūtīta informācija, kad kravas automašīnai jāierodas robežšķērsošanas punktā. Tāpat sistēma dotu iespēju attālināti rezervēt laiku vietu robežšķērsošanai, kas jau būtu maksas pakalpojums. „No valsts nekāds finansējums netiek prasīts – mēs esam gatavi uz jebkāda veida sadarbību ar valsti. Galvenais, lai beidzot tiek atrisināts šis jautājums, un kravas automašīnām nav jāstāv rindā uz ceļa,” uzsver V. Trēziņš.
Arī K. Olšteins atzīst, ka šis jautājums jārisina iespējami ātri, jo, nerīkojoties pastāv reāli riski, ka daļa tranzītkravu varētu aizplūst uz Igauniju un Baltkrieviju. „Nav saprotams, kāpēc rindu jautājums pie robežas tiek neveiksmīgi risināts jau tik daudzus gadus. Satiksmes ministrijai jāuzņemas iniciatīva un beidzot jāatrisina šī „cīņa ar vējdzirnavām”,” norāda K. Olšteins, piebilstot, ka šos jautājumus jau tuvākajās dienās izrunās arī ar Satiksmes ministru Aivi Roni.
Atrisinot robežšķērsošanas jautājumu, pavērtos jaunas iespējas tranzīta kravu piesaistei, jo kravu piegādātājiem maršruts caur Latviju būtu krietni pievilcīgāks – nebūtu jārēķinās ar garām dīkstāvēm uz robežas. Tādējādi Latvijā varētu palielināt prāmju līniju skaitu uz Latvijas ostām, un nodrošinātu kravu pārvadātājiem iespēju veiksmīgi konkurēt ar Somijas u.c. valstu pārvadātājiem. Nodokļu veidā tas valstij potenciāli dotu miljoniem latu.
Saskaņā ar valdību veidojošo partiju savstarpējo vienošanos, Neatkarīgo deputātu grupa līdz ar bezpartejisko Satiksmes ministru Aivi Roni un partiju Vienotība, ir uzņēmusies atbildību pār Satiksmes ministriju. Valdības savā deklarācijā ir apņēmusies risināt robežšķēršošanas problēmas uz Latvijas – Krievijas robežas.
