Raitis Apalups, Gulbenes novada domes deputāts: Esmu latvietis no matu galiem līdz papēžiem, tāpēc to, ka ir sākusies parakstu vākšana par ierosinājumu grozīt Latvijas Satversmi, lai noteiktu krievu valodai valsts valodas statusu, uzskatu par pēdējām muļķībām, kādas vien var būt. Kam tas ir vajadzīgs! Ja kāds ciena šo zemi un tautu – konkrētās valsts pamatnāciju, tad viņš mācās runāt tās valsts valodā. Kas to negrib darīt un nedara, kam tas nepatīk, tas gudro visu ko, lai nebūtu jāmācās valsts valoda. Ja mēs aizbraucam uz ārzemēm, vai tad ar mums kāds rēķināsies, ja mēs nepratīsim runāt tās valsts valodā, kurā esam nolēmuši uzturēties? Arī tulku neviens nemeklēs. Pēc kara, kad latviešu puišus iesauca obligātajā karadienestā, viņiem uzreiz bija jāiemācās runāt krieviski. Lielākā daļa jau neprata šo valodu. Arī tiem latviešu cilvēkiem, kurus 1941. un 1949.gadā izsūtīja uz Sibīriju, arī bija jāiemācās runāt krieviski. Kur šodien tādi brīnumi, ka ir krievu tautības cilvēki, kuri Latvijā dzīvo jau gadu desmitus un vēl neprot runāt latviešu valodā! Izcilais aktieris un novadnieks Kārlis Sebris teiktu, ka tā ir pēdējā cūcība.
Mēs daļēji arī paši esam vainīgi, ka, satiekoties ar cilvēkiem, kuri slikti runā latviski, uzreiz paši lauzāmies ar viņiem runāt krieviski. Es nemaz tekoši neprotu runāt krieviski, tāpēc ar visiem runāju tikai latviešu valodā un nemaz īpaši necenšos buldurēt krieviski. Man ir dusmas, ka tagad saka, ka gados vecie cilvēki vairs nespēj iemācīties latviešu valodu. Kādi viņi bija vecīši, kad ieradās Latvijā? Desmitiem gadu nodzīvojuši un saka, ka latviski neko nesaprot. Es cienu krievus kā tautību. Ir ļoti daudz cienījamu šīs tautas pārstāvju, kas ir lojāli Latvijai. Viņi dzīvo Latvijā un ir iemācījušie latviešu valodu. Pozitīvs piemērs ir bijušais “Aldara” vadītājs Vitālijs Gavrilovs. Lai arī viņam dažkārt ar runāšanu gāja kā pa celmiem, tomēr viņš nekautrējoties vienmēr cenšas runāt latviski.
Es domāju, ka noteikti neizdosies savākt vajadzīgo parakstu skaitu, lai rīkotu referendumu. Ja izdosies, tad tā jau būs traģēdija. Arī Latgalē tie, kas ir īsteni latgalieši, neparakstīsies. Parakstīsies tie, kam domāšana ir aizgājusi šķērsām, kā arī tie, kas organizēja šo parakstu vākšanu.
