Dzirkstele.lv
Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu.
Pirmkārt, ir jāvienojas ar bērnu par interneta lietošanas noteikumiem, lai veidotu veselīgu līdzsvaru starp tiešsaistes un bezsaistes aktivitātēm. Tas neizdosies, ja netiks ierobežots ekrānlaiks, kura izmantošana ir jākontrolē.
Otrkārt, ir jāatgādina, ka krāpnieki nesnauž arī vasarā – saņemot īpaši vilinošus piedāvājumus par laimestiem un akcijām, ir jāatceras, ka, visticamāk, tā būs krāpšana. Tāpēc ir jābūt īpaši piesardzīgiem, saņemot negaidītus piedāvājumus iegādāties ilgi kārotās preces par neticami zemām cenām vai paziņojumus par balvām, kuras ir laimētas, lai gan neviens nav pieteicies loterijai.
Treškārt, bērnam ir jāzina, ka, pirms dalīties ar šokējošu ziņu vai to komentēt sociālajos tīklos, ir ļoti ieteicams šo informāciju pārbaudīt. Liekas pāris minūtes, lai pārliecinātos par ziņas patiesumu sabiedriskajos medijos vai lielajos ziņu portālos, palīdzēs izvairīties no nokļūšanas vientieša statusā. Vērts atgādināt, ka krāpnieku iecienītais paņēmiens upuru pievilināšanai ir izmantot šokējošas ziņas par dažāda kalibra slavenībām.
Ceturtkārt, ir jāatceras par kibermobinga riskiem, kas ir aktuāli arī vasarā. Senāk tie pusaudži, kas bija saskārušies ar vienaudžu neiecietību skolā, varēja gūt atelpu brīvlaikā. Bet šodien – moderno tehnoloģiju laikmetā, kad aktīvi tiek izmantots internets un sociālie mediji, pazemošana turpinās diemžēl arī vasarā. Vecākiem ir jābūt modriem, pamanot pārmaiņas savas atvases uzvedībā. Novērojot, ka bērns noslēdzas sevī, cenšas vairāk uzturēties savā istabā, nesmaida, kļūst tramīgs vai nerunīgs, ir jārīkojas. Pirmais solis – atklātā sarunā ir jāmēģina noskaidrot, cik nopietna ir problēma. Svarīgi ir uzsvērt, ka vecāki ir gatavi palīdzēt risināt situāciju un aktīvi iesaistīties, ja bērnam nepieciešama palīdzība.
Piektkārt, ir jāatgādina bērniem par to, cik svarīgi ir virtuālajā vidē izturēties pret saviem skolasbiedriem un citiem cilvēkiem ar cieņu. Katram ir jāpieturas pie savām dzīves vērtībām un lēmumi jāpieņem pašam, nevis balstoties uz draugu komentāriem vai “laikiem”. Ja runājam par neērtiem vai kaitinošiem komentāriem tiešsaistē, ir jāuzsver, ka labāk ir paturēt savas domas pie sevis un paklusēt. Nevietā pateiktu vārdu atpakaļ nepaņemsi.
Sestkārt, tīņiem – “Instagram” skaisto pašbilžu cienītājiem – der atgādināt, ka nav perfektu cilvēku, jo pat vispopulārākie cilvēki sociālajos tīklos parāda tikai daļiņu savas dzīves, noklusējot patieso. Turklāt, lai izskatītos pievilcīgāki, tiek izmantoti dažādi filtri.
Nobeigumā ir jāpārliecinās, ka bērni zina, kur vērsties situācijās, ar kurām paši netiek galā. Par problēmsituācijām interneta vidē bērni var zvanīt uz uzticības tālruni 116111 vai rakstīt ziņojumu mobilajā lietotnē “Drošs Internets”, vai tīmekļvietnē “Drossinternets.lv”. Vecākiem arī jāierāda savām atvasēm, kur sociālo mediju platformās atrodas pogas saziņai ar administrāciju, ja radušās problēmas un nepieciešams ziņot par kādu lietotāju vai ievietoto pretlikumīgo saturu.
– Maija Katkovska, “Drossinternets.lv” vadītāja
