Bezkaunība, nabadzība, adrenalīna ķeršana vai bezkompleksainība? Kā gan lai raksturo situāciju, kuru pavisam nesen novēroju kādā veikalā, kur pārdošanā ir dažnedažādas smaržas ar visplašāko cenu amplitūdu, sākot no dažiem latiem līdz pat pāris desmitiem latu.
Veikalā iegāja divas jaunietes, kuras raitā solī devās pie smaržu plaukta, izvēlējās dārgākās no smaržām, pamatīgi sasmaržojās un mudīgā solī devās ārā no veikala, aiz sevis atstājot vien pamatīgu smaržu vilni. Ērti un ātri! To redzot, paliku vien ar izbrīnītu acu skatu, pie sevis klusībā nodomājot, redz, izrādās, ka arī tā var dzīvot! Un ir arī kas tā dzīvo! Tik vienkārša un elementāra “gudrība”, kā iegūt kaut ko par brīvu. Šādi dzīvojot no dienas dienā, tā laikam kļūst par tādu neatņemamu un šiem cilvēkiem pieņemamu dzīves normu.
Redzot šo nelielo ainu no dzīves, prātā nāk kādas skolotājas vārdi, proti, viņa tos, kuri bija pieraduši dzīvot šādi, tā teikt, na haļavu sauca vienkāršā vārdā – parazīti.
Līdzīga situācija esot vērojama arī pārtikas veikalos, jo tur garnadži vai ar kleptomāniju sirgstošie preci ne tikai zog, noslēpjot to, piemēram, kabatā vai aizbāžot aiz zeķes, bet atrodas arī tādi, kas nočiepto nevis nes prom, bet gan turpat uz vietas apēd, tukšo iepakojumu iebāžot kaut kur plauktā starp citiem produktiem. Un ar naivu sejas izteiksmi mazgā savas rokas nevainībā.
Kāds iebildīs, ka varbūt pie vainas ir nabadzība un bads. Bet vai visi nonākušie spiedīgos apstākļos rīkosies tikai un vienīgi šādi?
