(18.07.2011)
Neko daudz jau es sev negribu –
Tikai mazliet zvaigžņu no debess juma,
Tikai kādu lietus mākonīti blakus, kad paliek karsts
Un saules staru siltu, kad ziemā auksts.
Neko daudz jau es sev negribu –
Tikai zibens šautru, kad debesis tumšas,
Tikai vēja pūsmu, kad sviedri līst
Un mazliet negaisa, kad dvēsele smeldz.
Neko daudz jau es sev negribu –
Tikai piepildītu sapni par rītu,
Tikai sirdi sāpju nemocītu
Un glāzi ar šampanieti piepildītu.
Neko daudz jau es sev negribu –
Tikai dienu bez steigas pavadītu,
Tikai mājas soli apdarītu
Un vakaru atpūtā aizvadītu.
Neko daudz jau es sev negribu –
Un tā bezgala daudz…
It kā sīkums un tomēr:
“Neko daudz jau es sev negribu!”
