LETA
Gruzijas Mākslas pils pagalmā šodien uzstādīs lietišķās mākslas meistara, pedagoga un etnogrāfa Jūlija Straumes krūšutēlu, aģentūru LETA informēja Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja pārstāve Ilze Vanaga.
150.jubilejai par godu tiks atklāta Straumes piemiņas pastmarka, organizēta konference un izstāde, kurā daļu no eksponātiem sastādīs Druvienas vecās skolas-muzeja kolekcijā esošie Straumes paklāju meti un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Divi Jūliji” – Straumes ornamentu motīvu iedvesmoti jaunradīti paklāji, linu izstrādājumi, adījumi un porcelāna mākslas priekšmeti.
Kā norādīts Gulbenes novada tīmekļvietnē, druvēnietis Straume ir viens no izcilākajiem 20.gadsimta latviešu lietišķās mākslas meistariem. Lielākā Straumes jaunrades mantojuma daļa atrodas Gruzijas Tautas un lietišķās mākslas muzejā.
Straume dzimis Druvienā, “Ķempju” mājās 1874.gadā. Skolojies Tirzā un Mītavas pilsētas Aleksandra skolā. Profesionālo izglītību ieguvis Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kas atradās Sanktpēterburgā. Par izcilību mācībās ticis pie stipendijas un līdz ar to pie iespējas vēl trīs gadus pēc studijām papildināt savas prasmes tekstilmākslā Parīzē.
Kopā ar mācībām Sanktpēterburgā šo laiku līdz 1907.gadam var uzskatīt par viņa jūgendstila periodu. No šī laika saglabājušies mākslinieka darinātie meti flīzēm, tapetēm, salvetēm un dekoratīvajiem audumiem. Parīzē viņš sastapās ar savu nākamo sievu Augustu Rongvo.
Pēc neveiksmīgiem darba meklējumiem dzimtenē Straume pieņēma Krievijas Zemkopības ministrijas piedāvājumu darbam Kaukāza Mājamatniecības komitejā. Straume vadīja mākslas nodaļu un kopā ar citiem māksliniekiem kolekcionēja zīmējumus, metālizstrādājumus un citas mākslas vērtības no visa Kaukāza.
Ekspedīciju laikā zīmēja senus ieročus, traukus, kā kristiešu, tā arī musulmaņu senās freskas un daudz ko citu, lai piedāvātu tautas mākslas darbus kā paraugus meistariem, kuri savās darbnīcās auda, šuva, izšuva, kala un no māla veidoja lietas tirdzniecībai gan pašā Gruzijā, gan ārzemēs.
Gruzijas Lietišķās mākslas muzejā ir vairāk nekā 500 priekšmetu, kurus ir radījis Straume, viņa skices un zīmējumi veido muzeja zelta fondu. Straume tiek uzskatīts par šī muzeja radītāju un pirmo Gruzijas dizaineri. Viņa ieguldījums novērtēts, 1916.gadā abiem ar sievu piešķirot Tbilisi goda pilsoņu statusu.
Laikā no 1921. līdz 1923.gadam viņš pildīja Latvijas vicekonsula pienākumus Gruzijā. Tā kā 1922.gadā notika Gruzijas piespiedu sovjetizācija un izdots rīkojums par ārvalstu pilsoņu deportāciju un viņu īpašumu konfiskāciju, Straume palīdzēja saviem tautiešiem izbraukšanas dokumentu noformēšanā.
1923.gadā Straume atgriezās dzimtenē, strādāja par skolotāju un pasniedzēju dažādās Rīgas skolās, mācīja bezdarbniekus, vēlāk arī cietumnieces, aust paklājus. Viņš atdāvināja Latvijas Valsts mākslas muzejam savu unikālo Aizkaukāza tautu audumu zīmējumu kolekciju.
Līdztekus pedagoga darbam viņš nodevās arī jaunradei. Šajos gados tapuši vairāki simti paklāju kompozīciju meti. Pēc viņa zīmējumiem izgatavotas tekstilijas interjeriem Latviešu biedrības namā, Ķemeru sanatorijā un citviet. Straume tolaik bija vienīgais nopietni vērtējamais Kaukāza tekstiliju pazinējs Latvijā, viņš studēja latviešu tautas mākslu un iespējas Austrumu aušanas tehniku izmantot arī Latvijas apstākļos, bet lietišķās mākslas vadošā līnija attīstījusies citādā ievirzē, tādēļ Straumes centieni lielā mērā palika bez atbalsta, neraugoties pat uz starptautiskajās izstādēs iegūto atzinību.
