Daukstu pagasta ”Āriņos” Līga un Aivars Griķi izveidojuši pirtslietu darbnīcu. Jau pa gabalu redzama darbnīcas nelielā ēka un izskatīga pirtiņa, kas atgādina rūķu namiņu. “Āriņi” ir Aivara vecāku mājas. Darbnīcu Aivars uzbūvējis uz kādreizējā zirgu staļļa pamatiem. Pati darbnīca tiek iekārtota pamazām, tāpēc daudzas pirtslietas top nelielajā gaterī Krapā.
Veidos senlietu muzeju
Neliela telpa darbnīcas ēkā jau atvēlēta miniatūram senlietu muzejam. “Daudz senlietu ir no pašu mājām, daudzas esam saņēmuši kā dāvanu. Arī radinieki ir apsolījuši dažādus senus priekšmetus, bet pagaidām tos nav kur likt. Šķūnī nesaliktas stāv vecās stelles. Ir iecere izveidot nelielu muzeju. Būs jādomā par vēl kādas eksponātu izvietošanai piemērotas ēkas izbūvi, jo zem klajas debess neko turēt nevar,” stāsta Līga. Nelielajā telpā rūpīgi izkārtotas senas ēveles, ir dzirnakmens, kas tiek izmantots arī šodien, jo Aivara mamma ar to maļ miltus un pēc senām receptēm uz kļavu lapām krāsnī cep maizi. Koka tupelēm, šujmašīnai, krēslam, ko Aivars atjaunojis, saglabājot tā darinātāja uzvārdu un galvojuma norādi, ka sēdeklis kalpos desmit gadus, katram ir savs stāsts.
Līga un Aivars paši ar savām rokām atjaunojuši arī seno laukakmeņu bruģi apkārt staļļa ēkai. “Kad sākām sakārtot ēkas apkārtni, aizrakāmies līdz laukakmeņu bruģim. Ka tas te kādreiz bijis, apliecināja Aivara mamma. To pacēlām augstāk, lai viss būtu kā agrāk. Apkārtnei ir sava vēsture, tāpēc vīram ir iecere ar laiku uzbūvēt visas ēkas, kas te bijušas sensenos laikos, piemēram, riju, bet viss jau prasa laiku un līdzekļus,” stāsta Līga. Viņas dzimtā puse ir Salacgrīva, tāpēc Līga neslēpj, ka bijis grūti iedzīvoties “Āriņos”. Man sākumā šķita, ka it kā smoku nost. Apkārt ir trīs dīķi, bet man joprojām pietrūkst jūras,” bilst Līga. Aivars blakām pirtslietu darbnīcai iecerējis ierīkot arī nelielu kalēja darbnīcu un apgūt arī šo arodu.
Pirtsslotu speciāliste
Šajā vasarā Līga sākusi pati siet pirtsslotas un vākt dažādas tējas. “Slotām ir liels pieprasījums, tāpēc tagad nožēloju, ka vasarā varēju sasiet vēl daudz vairāk. Veikalā pirtsslota maksā 1,60 latus, bet mēs pārdodam lētāk,” piktojas Līga. Pēršanās cienītājiem pirtslietu darbnīca piedāvā bērza, ozola, liepas, vītola, kļavas, alkšņa un citas slotiņas. Līga neslēpj, ka esot ļoti pedantiska, tāpēc arī slotas sienot ārkārtīgi rūpīgi. “Vīrs reizēm saka, ka mans smalkums neatmaksājoties, bet man gribas, lai cilvēkam ir patīkami paņemt rokās manis sieto pirtsslotu. Slotas sāku siet diezgan sen, bet tikai pašu vajadzībām. Paņemu lielāku zaru. No tā atdalu visus sānzarus un sašķiroju – lielākie, vidējie, mazākie. Tikai tad ķeros pie slotas veidošanas. Tā nav nekāda pirtsslota, ja visus zarus vienkārši sasien kopā. Pirtsslotai ir jābūt arī rokturītim, lai to labi varētu saturēt rokā,” atzīst Līga. Lielāko daļu pirtsslotu viņa vienmēr sasien līdz Jāņiem. Pēc Jāņiem tiekot darinātas tikai ozolzaru slotiņas.
“Slotiņas var siet arī no visiem augiem, kas saplūcami pļavā. Tāpat var vākt arī dažādas tējas, bet, lai mēs tās varētu pārdot aptiekā, ir vajadzīga atļauja. Tāpēc tās pārdodam kā pirts uzlējumus, lai būtu aromāts. Tas, kas saprot, jau zina, ka šīs tējas drīkst arī dzert,” saka Līga. Viņai pašai vislabāk garšojot vīgriežu tēja. Labprāt viņa nobaudot arī dzelteno ilzīšu tēju. Dzeltenais baltajai pīpenei līdzīgais zieds apliets ar vārošu ūdeni krūzē it kā uzplaukstot no jauna.
Bizness sākas ar pirtiņu
Pirtslietu gatavošanai Aivars aktīvi pievērsies tad, kad pats uzbūvējis pirtiņu, kurā viss darināts paša rokām. Ja ir īsta pirts, tad kā senāk jābūt arī koka ķipīšiem. Pēc tiem raudzīts dažādos veikalos, bet Aivaram pirtslietu piedāvājums neapmierinājis, tāpēc viņš nolēmis, ka gatavos tās pats. Pirmie ķipīši bijuši pamatīgs pārbaudījums, bet pamazām tie kļuvuši arvien izskatīgāki. Tagad nekādas problēmas nesagādājot arī ozolkoka pirts vannas, dažāda izmēra un pielietojuma kubulu un ķipju izgatavošana. Arvien pieprasītāki kļūstot pirts ūdenskritumi. Katrs darinājums liecina par meistara rūpību. Aivars vairāk nekā desmit gadus ir nostrādājis celtniecībā, bet pēc pamatprofesijas ir diplomēts kokgriezējs. Būvējot pirtis, viņš ņem vērā arī dažādas senču gudrības. Aivaram labs palīgs pirtslietu gatavošanā ir arī paziņa Jānis Mauriņš. Līga slavē vīru un saka, ka viņam esot zelta rokas.
Pamazām Līga un Aivars sākuši apmeklēt dažādus amatnieku tirgus, lai piedāvātu savus ražojumus. “Pirmais tirgus, uz kuru aizbraucām, bija Liepājas pusē. Tajā piedalījās aptuveni 200 amatnieku. Brīnumainā kārtā tikām apbalvoti kā labākie amatnieki. Bijām ārkārtīgi pārsteigti, jo uzskatījām, ka tur ir daudz labāki meistari par mums, bet laikam jau cilvēkiem patika dažādās pirtslietas. Esam saņēmuši pasūtījumus un izveidojuši arī savu interneta veikalu,” stāsta Līga.
Kaļ plānus nākotnei
Līga un Jānis neskopojas ar nākotnes plāniem. Līgai bijusi doma, ka varētu apgūt pirtnieces iemaņas, bet no šīs ieceres viņa tomēr atteikusies. “Uzskatām, ka pirts ir tīra un svēta vieta. Tiklīdz tajā ielaiž svešus, tā vairs tāda nav. Citu pēršanai ir jābūvē atsevišķa pirts. Es labprāt pati gatavotu arī dažādus ķermeņa skrubjus pirtij, tikai pagaidām tam neatliek laika,” stāsta Līga. Aivars atklāj, ka esot iesācējs vizualizācijā un datorā veidojot dažādus projektus. Esot pat izveidots visas sētas un arī jaunās mājas kopskats. Pagaidām aiz pakalna savu laiku gaida tikai ieliktie pamati pašu mājai. Vēl šogad esot jāpaspēj izrakt lielu dīķi, kur jau reljefs pasakot priekšā, ka tam būs sirds forma. Pavasarī pie dīķa tiks uzbūvēta arī melnā pirts, kas esot daudz veselīgāka. “Pagaidām mums ir problēmas ar elektroenerģijas padevi, jo nav trīs fāžu, tāpēc nevaru pieslēgt lielās ēveles un zāģus, bet to visu atrisināsim,” pārliecināts Aivars. Lielā ceļa malā Līga un Aivars iecerējuši novietot lielu koka ķipi, lai garāmbraucējiem būtu informācija, kur atrodama pirtslietu darbnīca. “Mēs visu darām pamazām un esam pārliecināti, ka mūsu ieceres piepildīsies,” apliecina Līga un Aivars. Ieceru ir vēl daudz vairāk, tāpēc gribas ticēt, ka viņi paliks uzticīgi savai dzimtajai zemei.
