Galgauskas kultūras namā sestdien atzīmēja 155 gadadienu, kopš uzvesta pirmā teātra izrāde pagastā. To galgausnieši varēja uzzināt, kad kaimiņš, Tirzas pagasta novadpētnieks Nils Treijs pirms pāris gadiem izdeva grāmatu par Pēteri Kalniņu. “Šī grāmata ir pirmais pieturpunkts, lai sāktos ceļojums mūsu pagasta teātra vēsturē, “ uzsver ilggadēja Galgauskas teātra režisore Dzidra Matīsa. Tieši viņa izpētījusi Galgauskas teātra vēsturi un uzsver: “Šobrīd ir liels gandarījums, ka šo lielo kultūrvēsturisko notikumu “155 gadi kopš pirmās teātra izrādes” ceļam gaismā un darām to zināmu sabiedrībai. Tagad tuvākā un tālākā apkārtnē ir zināms, cik dziļas saknes ir teātrim Galgauskā.”
Pirmais teātra dibinātājs
Un tieši tā arī ir! P.Kalniņa interesantais dzīvesstāsts, ko aprakstījis N.Treijs, ļauj uzzināt, ka tieši viņš ir pirmais pagasta teātra dibinātājs un režisors Galgauskā pirms 155 gadiem. P.Kalniņš ir strādājis Galgauskas muižā pie barona par mežsargu un, būdams labi pazīstams ar skolotāju Pēteri Biezo un pagasta vecāko Andreju Krasno, “sarunāja spēlēt teātri valstī”, tā tolaik lepni tika dēvēts pagasts. Pēteris bija dzirdējis, to darot Ērgļos un Piebalgā. Tas bija tālajā 1870.gadā, un pirmā izrāde tika rādīta vecās pagastmājas augštāvā izbūvētajā klasē, kur bija neliela skatuvīte. Pēteris raksta, ka uz pirmo izrādi publikas bija pilna klase. “Tā sakām arvien pūlēties, kamēr palikām par lieliem teātra spēlētājiem,” viņš saka. Uz kādu no izrādēm bija atnācis arī “pats barons ar visu famīliju” un viņam izrāde iepatikās. Tā kā lugā Pēterim bija jādzer Tokajas vīns, tad barons izrādījis lielu labvēlību Pēterim un uzaicinājis viņu iedzert īstu Tokajas vīnu savā muižā.
Nākamais periods Galgauskas teātra vēsturē saistās ar skolotāja Kārļa Martinsona vārdu. Dz.Matīsa stāsta, ka teātra izpratni viņš bija mācījies no sava drauga, rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa. Domubiedrs izrāžu iestudēšanā bija Kārļa Sebra tēvs, arī Kārlis Sebris, kurš strādāja par Galgauskas pagasta skrīvera palīgu. Galgauskas kroga augšstāvā bija iekārtota skatuve. Spilgtākais iestudējums bija Raiņa “Zelta zirgs”. Galgauskā tas bija īpašs notikums un, kā raksta tālaika prese, tika saņemta pat atzinība no autora Jāņa Raiņa, kurš toreiz bija trimdā Kastaņolā. Tas bija divdesmitā gadsimta sākums.
Pēc skolotāja K.Mārtinsona aiziešanas teātri uzņēmās vadīt skolotāja Emma Matīsa. Tā kā izrādes notika pielāgotās telpās, pagasta valdes un Dziedāšanas biedrība nolēma, ka jāceļ jauns nams. Ideja spārnoja, tika vākta nauda un nams lēnam tapa. Pirmā izrāde notika nama atklāšanā 1927.gadā, tika rādīts R.Blaumaņa “Pazudušais dēls”, kuram dekorācijas bija veidojis mākslinieks Ludolfs Liberts. Apmeklētāju bijis tik daudz, ka visi neietilpa zālē. Pirmās brīvvalsts laikā tapušas daudzas izrādes, pagasta aktieri tika iepazīstināti arī profesionāļiem no Rīgas, kas brauca uz Galgausku. Skolotāja E.Matīsa teātri vadīja līdz pat 1959.gadam, kad aizgāja pensijā, pēc tam gan arī tika iestudētas dažas izrādes.
Zelta laikmets
Atmodas laikā astoņdesmito gadu beigās atdzima arī Galgauskas amatierteātris, pirmā izrāde, kurā spēlēja tikai skolotāji, bija A.Brigaderes “Čaukstenes”. Tas bija 1989.gada Ziemassvētku pasākums, tādēļ likumsakarīgi, ka neliels fragments no lugas Dz. Matīsas vadībā tika atjaunots arī šodien saistībā ar 155.gadadienu. No pirmā iestudējuma šodien izrādē piedalījās divas aktrises Laima Gavare un Ginta Alberte.
Dz.Matīsa kopumā teātri vadīja 26 gadus līdz 2015.gadam un iestudēja vairāk nekā 80 izrādes, tajā piedalījušies vairāk nekā 90 aktieri. “Daudz tapa lielu izrāžu, galvenokārt, latviešu autoru darbi, gan klasika, gan mūsdienu. Bija sadarbība ar rakstnieci Moniku Zīli,” atceras Dz.Matīsa. Tas laiks tiek dēvēts par zelta laikmetu Galgauskas amatierteātrī un daudzu aktieru sniegumu atceras vēl šodien un viņu citāti ir folklorizējušies, piemēram, Veltas Krievas, Annas Lapsas, Kārļa Simona, Ritvara Zomerovska un citu. “Galgausnieši paaudžu paaudzēs ir bijuši teātra draugi un atbalstītāji. Veselas ģimenes ir piedalījušās teātra izrādēs, sākot ar vecmāmiņām un vectētiņiem. Lai dzīvo teātris Galgauskā nākamajās paaudzēs! Nedrīkst neturpināt mūsu senču tradīcijas,” novēl ilggadējā režisore.
Traks virpulis
Šobrīd Galgauskas amatierteātri ar nosaukumu “Rekvizīts” vada Pārsla Lazdiņa. “Rekvizīts” darbojas sesto gadu, un šo gadu laikā ir iestudētas astoņas lielākas lugas, vesels birums skeču, kā arī piecas dziesmu parodijas. Arī šajā pasākumā “Rekvizīts” piedāvāja skeču, kā gatavojas teātra jubilejai.
Pārsla “Dzirkstelei” stāsta, ka pēc pasākuma joprojām atrodas patīkamu emociju virpulī. “Pirms tam darba bija tik daudz. Bijām tādā stresā, kā izdosies un kā varēs visu izdarīt. Priekšnesumu plānošana, noformējums. Tas bija traks virpulis. Svinēt svētkus kopā ir skaisti. Tagad tik nākamo dienu gaitā var pārdomāt visu, kas noticis,” atzīst Pārsla.
Pārsla uzsver, ka atbalsts no pašreizējā kolektīva “Rekvizīts” ir liels. “Fantastiski aktieri. Visur piedalās. Aizkustinoši! Entuziasma pilni. Piedzīvotās sajūtas ir tik patīkamas. Ir gandarījums par paveikto un sākam domāt jaunus plānus, ko mēs uz priekšu darīsim un radīsim. Tagad primārais ir gatavoties skatei, kas notiks novembrī, pēc tam ar steigu gatavoties Vecgada pasākumam. Svarīgi ir sanākt kopā – tieši mēģinājumi, tā īpašā atmosfēra. Cilvēki, kas tagad ir teātrī, darbojas ar tādu iekšējo uguntiņu, brauc pat no tālākām vietām, ziedo kaut ko, jo viņiem teātris ir pirmajā vietā. Viņi saka: lai nu ko, bet nu teātri mēs liekam pirmajā vietā. Kad visi iesaistās, tas vienkārši ir kolosāli!” uzsver Pārsla.
Pasākums – komandas darbs
Pēc Dz.Matīsas Galgauskas amatierteātri vadīja Galgauskas kultūras nama vadītāja Līga Radiončika. “Tas bija no 2015. līdz 2019.gadam. “Iestudējām desmit izrādes,” atminas Līga.
Viņa uzsver, ka pēc šī pasākuma, veltīta teātra 155 gadadienai, saņem labas atsauksmes no apmeklētājiem. “Ideja par šo pasākumu, veltītu teātrim, radās mums trijām – Dzidrai, Pārslai un man. Šis pasākums – tas bija komandas darbs. Viens to nevar. Tagad ir liels gandarījums. Patika, ka bija daudz apmeklētāju, vajadzēja nest pat papildus krēslus. Aicinājām piedalīties visus aktierus. Teātrī pēdējos gados ir spēlējuši aptuveni 130 cilvēki,” stāsta Līga.
Viņa saka paldies arī pasākuma vadītājiem novada deputātam un arī amatierteātru aktierim Valtim Krauklim un profesionālajai aktrisei Aijai Dzērvei. “Gatavojoties šim pasākumam, domājām, kas to varētu vadīt. Spriedām, ko mēs varētu paaicināt no profesionāļiem vai vietējiem teātriem. Valtis mums likās visatbilstošākais. Savukārt Aija ir novadniece un viņai mazliet ir saistība arī ar Galgausku,” stāsta Līga.
Viņa saka īpašu paldies arī saviem papildspēkiem Ingai Zomerovskai, Gintai Zvaigznekalnei un Jānim Dzilnam.
Foto: Gatis Bogdanovs
