Huligāniska rīcība, tomēr tā lika valdībai ieklausīties protesta būtībā
Necieņa pret sevi un citiem Gunita Zvirgzdiņa, juriste
Sekoju masu informācijas līdzekļos, kā tālāk virzās šis kriminālprocess, kurā ir 68 apsūdzētās personas. Arī tādi mēdz būt Latvijas iedzīvotāji. Un tad mēs brīnāmies, ka no ārvalstīm šeit iebrauc tādi, kuri čurā uz mūsu pieminekļiem! Izrādās, ka mums pašiem ir problēmas ar pašcieņu un attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem un vidi ap mums! Tas dzīvē ir pierādījies neskaitāmas reizes. Cilvēks, kurš ļauni izturas pret citiem, nemīl arī sevi. Diemžēl. Tāpēc ir jāsāk ar sevis sakārtošanu! Tieši tāpēc es esmu par tādu soda mēru apsūdzētajiem, kas liktu padomāt. Nav jēgas kādu sēdināt cietumā. Labāk būtu šiem cilvēkiem likt strādāt. Ja viņi noteiktu stundu melnām mutēm nostrādātu sabiedrības labā, tas būtu daudz efektīvāk par cietumsodu. Tad būs gana laika gan kārtīgi pastrādāt, gan vienlaikus pārdomāt visu, kas, kā un kāpēc notika.
Valdība jutās pārāk komfortabli
Olga Pole, uzņēmēja
Protestētāji toreiz grautiņu rezultātā nodarīja materiālus zaudējumus. Tā bija nelikumīga rīcība. Pēc tam viss sagrautais bija jāatjauno. Tika tērēti līdzekļi. Tie ir jāatlīdzina! Vainīgie kaut kādu sodu ir pelnījuši. Taču no otras puses ir tā, ka tie, kuri mūsu valstī ir pie varas, ar labu nesaprot, ko tauta viņiem vēlas sacīt. Bet Saeimai un valdībai ir jāsaprot, ka pienācis laiks izvest valsti no krīzes, nevis tukši pļāpāt! Pagaidām izskatās, ka arī jaunā Saeima krīzi tikai velk garumā, nevis kardināli rīkojas tās novēršanai. Politiķiem ir jāsaprot viens. Ja viņi netiek galā, jādod vieta citiem kolēģiem, kuri spēs tikt galā. Tāpēc ir skaidrs, ka 2009.gada 13.janvāra notikumi bija sava veida grūdiens, kas lika valdībai savos ērtajos krēslos beidzot sajusties neomulīgi. Politiķiem vispār ir jāsaprot, ka neviens krēsls, neviens amats viņiem nav dots uz mūžu. Pagaidām izskatās, ka politiķi domā tikai par sevi.
Neviens nav jāsoda, jo…
Edgars Bružāns, students
Uzskatu, ka šie cilvēki nav jāsoda. Viņi tikai izteica savu viedokli. Jā, daudzi no viņiem bija agresīvi. Taču ir pamats būt tādiem. Tas, kas notiek valstī, nav īpaši normāli. Visa šī nodokļu apmēru palielināšana, bezdarbs dzen izmisumā. Arī Igaunijā bija līdzīga protesta akcija mūsējai. Bet tur nevienu par to nesodīja. Valdība centās cilvēkus saprast. Latvijā vispār, salīdzinot ar ārvalstīm, notiek maz protesta akciju. Piemēram, kādi nemieri notiek Romā! Latvijā retais uzņemas iesaistīties protestēšanā. 2009.gada 13.janvāra protesta akcija Rīgā vismaz sapulcināja kādus, kuri riskēja un kaut ko darīja lietas labā! Tas bija solis pretī pārmaiņām, kaut gan šodien situācija valstī būtiski uzlabojusies nav. Cilvēki ir vīlušies, viņi tiecas uz pozitīvām pārmaiņām. Vēlmi protestēt mūsu valstī nomāc bailes no soda.
