Veltu Krievu no Galgauskas uzklausījusi Inita Savicka
Pagājusī nedēļa tāpat kā citas man aizritēja, darot ikdienas darbus. Dzīvoju mājās, tāpēc svētki pagāja, skatoties televīziju. Atnāca kaimiņiene, pasēdējām, parunājām par šiem laikiem. Pa televīziju noskatījos gan uguņošanu krastmalā Rīgā, gan koncertu. Uguņošanu man patīk vērot vienmēr, arī šoreiz tā bija skaista. Gribējās, lai uz svētkiem televīzijā rādītu plašāku un interesantāku programmu. Vienas un tās pašas filmas, kuras visi sen jau zina no galvas. Vai tad vairs gribas skatīties vienu un to pašu? Vai tiešām vismaz uz svētkiem nevar sagatavot kaut ko jaunu? Drellē vienu un to pašu.
Tagad gan man neļauj vecums, bet vispār es esmu sabiedrības cilvēks, tāpēc agrāk gāju uz visiem pasākumiem, kādi vien bija Gulbenē un arī ārpus Gulbenes novada. Bet tagad nedēļas paiet, dzīvojot mājās, televizors ir mans sabiedrotais, atnāk ciemos kaimiņiene, atbrauc meita. Daru šādus tādus mājas darbus, bet ir jau garlaicīgi.
Agrāk es ļoti daudz lasīju. Nevaru saskaitīt, cik daudz grāmatu ir izlasīts. Tagad veselība vairs neļauj tik daudz lasīt, bet žurnālus gan lasu, jo pa televīziju nav ko redzēt, programma šķiet vienveidīga.
