Šī darba nedēļa ir sākusies pavisam nepatīkami. Ja vēl pirmdienas vakarā atbildīgās personas solīja, ka Lietuvas bankas “Snoras” nedienas neskars “Latvijas Krājbanku”, otrdienas rītā zuda visas cerības, ka tā nebūs, jo tika paziņots, ka diemžēl bankas darbība ir apturēta.
Krahs piemeklējis nu jau otru Latvijas banku, un kā var nojaust, tā netiks reanimēta. Izrādās, ka bankā glabājas 90 procenti pašvaldību līdzekļu, kuru apgrozījums nav nekāds mazais, līdz ar to ir apstājušies dažādi darījumi, projekti, algu un pabalstu izmaksas. Te vēl daudziem vecāka gadagājuma ļaudīm kontos glabājās, kā viņi paši saka, “zārka nauda”, kura savulaik krāta apdrosināšanas maksājumos. Vēl apmēram 80 000 cilvēku ar šīs bankas starpniecību saņem pensijas un pabalstus. Viņiem šo izmaksu apturēšana kaut uz dažām dienām jau ir problēma. Ir tādi cilvēki, kuri šajā bankā glabāja naudu virs noteiktajiem 70 000 latu. Tagad bezkaislīgi tiek norādīts, ka visas zelta olas vienā grozā nedrīkstot glabāt. Vai krievu miljardieris Antonovs 100 miljonus “aizņēmies” uz neatdošanu? Dramatiska situācija ir mazajos novados, kur ir tikai “Krājbankas” filiāle un bankomāts. Dienā, kad nedarbojās neviens Krājbankas bankomāts, tur valdīja izmisums, jo šķita, ka ir apstājies viss – nav par ko nopirkt ne maizi, ne zāles. Šobrīd bankomātos un filiālēs var dabūt 50 latus dienā. Kas būs tālāk? Vai šajā valstī kādam var uzticēties, ja pieviļ pat viena no vecākajām bankām? Nav saprotams arī tas, kam vajadzīgi banku uzraudzības dienesti, kuru pienākums ir novērst šādas krīzes situācijas.
