Par kineziologu jeb kustību ārstu Visvaldi Bebrišu, kurš viesojās Gulbenes bibliotēkā, ir visai pretrunīgi uzskati. Vieni viņu slavē, otri peļ. Dažādās auditorijās tiekoties ar cilvēkiem, vienus viņš spēj sasmīdināt līdz asarām, otrus – sadusmot līdz tam, ka cilvēks atstāj telpu. Ārsta uzstāšanās ir joku un triku pilna. Visas ķermeņa daļas tiek sauktas tieši. Netrūkst vārdu, kas sākas ar “p”, ir iestarpinājumi krievu valodā, klausītājām uz vaigiem šmaukst bučas, skan komplimenti un skarbi aizrādījumi. Te jau dakteris nometas uz ceļiem, te atkal lūdz atļauju pieskarties kādai ķermeņa daļai. Viņu var pieņemt, var nepieņemt, tomēr V.Bebrišs ir cilvēks ar lielu pieredzi un divu grāmatu “Kā novērst spriedzi?” un “Doma. Spriedze. Slimība. Vēstules mīļākajiem” autors.
Uz ātri saliekamas masāžas gultas cits pēc cita tiek noguldīts kāds no klausītājiem, jo praktiskie spriedzes noņemšanas demonstrējumi ir neatņemama V.Bebriša uzstāšanās sastāvdaļa. To izbaudīja arī raksta autore. “Ļaujiet, pagriezīšu jūsu galvu pa kreisi, tad – pa labi. Redziet, pa kreisi galva pagriežas, bet pa labi iesprūst pusceļā. Jūtiet? Tagad es mazliet pastiepšu jūsu kaklu un lēnām pagriezīšu galvu. Jūs pēc komandas dziļi ieelpojiet, skatieties augšup un izelpojiet! Tā – vairākas reizes. Tagad pamēģiniet pati! Pielieciet labo roku pie labā vaiga, ieelpojiet un pagrieziet galvu pa kreisi! Izelpojiet un to pašu dariet uz labo pusi!” dakteris norāda. Neliels brīdis un galvu vienlīdz labi izdodas pagriezt uz abām pusēm. “Nu, lūk, spriedzes jūsu ķermeņa kreisajā pusē vairs nav!” Apliecinu, ka patiešām nav.
“Ja cilvēkam ir zināšanas, tad viņš ir gudrs. Ja zināšanu nav, ar cilvēku var manipulēt. Es dodu zināšanas, lai ar jums nevarētu manipulēt dažādas firmas, politiķi un citi. Lai man nestāsta, ka šodienas jaunatnei ir savas vērtības, bet mūsu laikā bija citas. Tas, kurš ir godīgs, tāds paliks visu mūžu. Tas, kurš melo, melos visu mūžu. Jums iestāsta, ka viss ir galvā. Nav taisnība, jo viss ir miesā. No miesas viss iet uz galvu. Vesels prāts mājo tikai veselā miesā. Ja nekas nesāp, arī prāts ir mierīgs.” Pēc ķermeņa kustībām viņš spējot pateikt, kas notiek cilvēkā.
Atrodamies kustībā
“Cilvēkam, ienākot manā kabinetā, es jau pēc kustībām un sejas grimases varu pateikt, kādas problēmas radušās, jo grimases ir emociju izpausmes kustībās,” norāda ārsts. Atrodot kaut ko negatīvu, viņš mēģina to novērst, jo, spējot kontrolēt savas emocijas, cilvēks kļūst par 80 procentiem veselāks. V.Bebrišs iesaka uzticēties savām izjūtām, pamazām pieradinot ķermeni pie kustību prieka un izcīnot cīņu ar slinkumu, jo ieganstu, lai tikai nevajadzētu kustēties, prāts radīs daudz. Savukārt mazkustība radīs spriedzi. Fiziskās aktivitātes katru dienu vajag dažādot. Tās regulāri atkārtojot četrdesmit dienas, cilvēkam jau būs izveidojies ieradums. “Cilvēka muskuļus nevar pārslogot ar vienveida kustībām, jo tad tie pārgurst un sāk sāpēt, raidot centrālajai nervu sistēmai signālu, ka kaut kas nav kārtībā. Iedzeram zāles, sāpju nav, bet process ir palicis. Pat regulāra auss paberzēšana katru dienu palīdzēs aktivizēt visu orgānu darbību un cilvēks jutīsies labāk,” stāsta V.Bebrišs.
Spriedze rodas dažādi
“Vai zināt, no kā cilvēkā rodas spriedze? Kad viņš ātri ēd, nesakošļājot barību, spriedze rodas zarnu traktā, kas par to signalizē smadzenēm, un cilvēks kļūst viegli sakaitināms. Ir jāmācās ēst pareizi, ļaujot mēlei izbaudīt garšas. Jo vairāk barību košļāsiet, jo mazāk apēdīsiet! Tam jākļūst par ieradumu. Ģimenei ir noteikts naudas budžets, bet ir radusies vēlme kaut ko lielāku iegādāties. Ģimenē rodas spriedze un konflikti, lai gan atbilde ir pavisam vienkārša – naudas ir tik, cik šodien katrs vērts. Dusmas un satraukumu rada arī nekārtība, kas bieži vien neļauj atrast vajadzīgo. Rodas totāla spriedze. Tās nebūtu, ja viss būtu nolikts savā vietā. Atcerieties, ka nekas nekad nekur nepazūd, tikai maina atrašanās vietu. Arī nenokopts galds un nesaklāta gulta rada nepatiku un spriedzi, tāpēc labāk ir visu sakārtot un dzīvot ar baudu. Ievērojot spriedzes novēršanas variantus, krasi uzlabojas veselība. Ja jums katru dienu nauda nav jātērē zālēm un dažādām ārstnieciskām procedūrām, tā paliek pāri citām vajadzībām,” skaidro kineziologs.
Skaidro “ārdošos” vārdus
V.Bebrišs ar uzskatāmu piemēru pierāda, cik liels spēks ir vārdiem, kurus sakām. Dakteris daudzus gadus ir apzinājis, testējis un aptuveni uz desmit tūkstošiem cilvēku pārbaudījis “ārdošos” vārdus, kurus lietojot šūnas un muskuļi kļūst vāji, uzsverot, ka labi vārdi piepilda pasauli ar pozitīvu spēku. “Ja jūs biežāk sacīsiet: “Es tevi mīlu!”, šie vārdi kā radioviļņi apceļos visu pasauli, jo esam saistīti ar kosmosu, kas mums apkārt. Mums katram savs ķermenis ir tuvāks nekā otra, tāpēc “ārdošie” vārdi vispirms skar mūs pašus, katru mūsu šūnu,” brīdina dakteris. Viņš iesaka izņemt no vārdu krājuma vārdus “liec mieru”, “man riebjas”, “tas mani tracina”, “man vienalga”, “nav laika”, ”šausmas”, ”varbūt” un citus. Liekot lietā vārdu spēku,
V.Bebrišs uzskatāmi parāda, kā pēc nepareizi dotas komandas ar vieglu pieskārienu spēj nospiest uz leju cilvēka kāju, lai gan viņš visiem spēkiem šim vieglajam spiedienam pretojas. Tiklīdz cilvēks ar vārdiem apliecina “es no sirds to vēlos”, uz leju spiestā kāja strauji virzās augšup. Ārsts šo piemēru dēvē par kustības sarunu ar muskuli. Šodien, kad visi žēlojamies, ka mums nav naudas, viņš dod padomu to pārtraukt. “Sakot, ka tev nav naudas, nemitīgi žēlojoties, tu liec žēloties arī savām aknām, kuņģim un zarnām. Ar ņaudēšanu cilvēks programmē savu miesu,” skaidro V.Bebrišs.
“Asinsvadi, limfvadi, aknas, kuņģis, nieres, plaušas, dzimumorgāni, smadzenes, muskuļi, kauli – tie visi vēlas saglabāt savu vidi tādu, kāda tā ir. Ja cilvēks šo vidi ir sabojājis, paaudzes ir pielāgojušās izdzīvot. Centrālā nervu sistēma ir vienīgā, kas spēj šo vidi sakārtot tīru, dzidru un skaidru. Ekonomiski ēdot, elpojot ar prieku, novēršot spriedzi ķermenī, ķermeņa vidi var atveseļot. Reāli jāsaskata organisma vides piesārņotība, jāieklausās, kuri ir glaimi, prātā jāveic analīze. Katru brīdi dodiet sev komandu: “Dari pats!” Veidojiet domas radoši! Ja melosiet, sevi mānīsiet, jūs visu mūžu ārstēsieties,” norāda V.Bebrišs.
Jaungulbeniete Velta Āboliņa “Es viņam līdz galam nenoticēju. Brīdī, kad klausījos V.Bebriša uzstāšanos, man šķita, ka tas tā ir. Man patika, ka viņš par visu to runāja atraktīvi. Nedomāju, ka daktera stāstītais bija kaut kas aplams, jo ar savām domām mēs ļoti daudz ko varam sev nodarīt labu un arī sliktu. Visu pārdomājot, manī tomēr bija šī neticība, kā tas var tā būt. Apzinos, ka vajadzētu dzīvot tā, kā V.Bebrišs ieteica, bet nesanāk. Diemžēl šis dakteris nebūtu tas, pie kura es meklētu palīdzību.”
Gulbeniete Iveta Krūmiņa “Domāju, ka cilvēkiem, ar kuriem viņš uzstāšanās laikā strādāja, dakteris palīdzēja. Tas bija redzams šo cilvēku sejās. Kā ārsts viņš dod daudz labu padomu, jo viņam ir plašas zināšanas. Ja man būtu nepieciešama palīdzība, es dotos pie daktera Bebriša. Neesot publikas priekšā, viņš šovu netaisa, bet šoreiz daktera misija bija izklaidēt. Cilvēki, kas ieradās uz šo tikšanos, saņēma to, pēc kā nāca. Ja kāds jutās samulsināts, tā ir paša cilvēka problēma, jo mēs visi esam dažādi.”
Gulbeniete Vija Kokareviča “Kustības esmu ievērojusi vienmēr. Tagad mazliet piekopju daktera rādīto galvas grozīšanu un elpošanu. Savai mazmeitai demonstrēju arī kājas spiešanu uz leju un celšanu uz augšu. Bija tāds pats rezultāts, kādu rādīja dakteris. Viņš lika man noticēt. No katra cilvēka vienmēr var gūt kaut ko noderīgu, bet, vai es dotos uz pieņemšanu pie Bebriša, pagaidām īsti neesmu pārliecināta.”
Gulbeniete Lūcija Hmeļevska “Es pati jau biju uzsākusi atveseļošanās programmu. Tikšanās apliecināja, ka viss ir mūsu pašu rokās. Ja gribam dzīvot veselīgu dzīvi, tad jādara viss iespējamais sevis labā. Dakteris man palīdzēja tikai tajā momentā. Ja es pati pēc tam neko nedarīšu, nekas nemainīsies.
Ģimenes ārste Dace Jansone “Man viņš patika. Esmu izlasījusi arī viņa grāmatas. Bebrišs ir gudrs speciālists. Viņa teorija, ka doma iet uz ķermeni, tad uz muskuļiem un atkal atpakaļ, norāda, kāpēc ir jādomā gaiši un pozitīvi. Dakteris visiem iedeva lādiņu dzīvei, tam, lai mēs darītu, lai kustētos paši. Vērtējot viņa runas veidu, manuprāt, viņš balansēja uz naža asmens, bet tas ir Bebrišs. Viņš var patikt, var nepatikt. Vērojot, kā viņš strādāja ar vienu klausītāju, kā nobrīkšķināja viņas kājas, tas jau bija ārsta darbs. Viņš, jūtot viņas muskuļu spriedzi, atļāvās veikt ārstniecisku darbību. Dakteris visiem ieteica, kā vajag dzīvot, kā strādāt ar sevi.
