Iestājoties ekonomiskajai lejupslīdei,
īpaši aktuāls gan uzņēmumiem, gan dažādām iestādēm kļuva jautājums
par izmaksu samazinājumu. Ja daļa pārgāja uz pilnībā nelikumīgiem
„risinājumiem”, piemēram, aplokšņu algām, tad daļa uzņēmumu
mēģinājuši rast likumdošanā atļautas metodes. Viens no
izmantotajiem risinājumiem ir uzņēmuma
līgums.
Noslēdzot ar konkrētu cilvēku uzņēmuma līgumu,
darba devējs atbrīvojas no nodokļu sloga, kā arī no pienākuma
piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un izmaksāt
piemaksas par darbu virsstundās un nakts stundās. Arī slimības
lapas šādos gadījumos netiek apmaksātas. Tādējādi dažkārt darba
devējs pat var nedaudz paaugstināt darba samaksu un nodrošināt
nepieciešamo juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošanu, kas
pirmajā brīdī darbiniekam pat šķiet izdevīgi. Taču jāņem vērā, ka
nepietiek ar to vien, ka darba līgums tiek nosaukts citā vārdā.
Izšķirošs ir tā saturs.
Saskaņā ar Civillikuma 2212. pantu ar uzņēmuma
līgumu viena puse uzņemas par zināmu atlīdzību ar saviem darba
rīkiem un ierīcēm pildīt kādu otras puses pasūtījumu, izgatavot
kādu lietu, noorganizēt pasākumu utt., citiem vārdiem, veic kādu
konkrētu līgumdarbu. Slēdzot uzņēmuma līgumu, izpildītājs uzņemas
pilnu atbildību par savu rīcību. Attiecības ar pasūtītāju šai
gadījumā ir kā vienlīdzīgiem partneriem. Detalizēti uzņēmuma līgumu
reglamentē Civillikuma Saistību tiesību daļas trešā apakšnodaļa.
Lai attiecības, kas noslēgtas starp pusēm,
neatzītu par darba attiecībām (lai aiz uzņēmuma līguma faktiski
neslēptos darba attiecības) vai spēkā neesošām attiecībām, pareizi
būtu jārīkojas šādi :
1.
persona, ar kuru tiek slēgts uzņēmuma līgums, pati
reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, un tādējādi netiek
reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā darbinieks un arī
nodokļus maksā par sevi pati.
Praksē piedzīvoti gadījumi, kad starp pusēm ir uzņēmuma līgums, bet
izpildītājs tomēr reģistrēts VID kā darba ņēmējs un pats pasūtītājs
veic nodokļu nomaksu – turklāt tādā apmērā, it kā šī samaksa būtu
darba alga. Tādējādi tiek pārkāptas vairākas likumu normas.
Ikvienam saimnieciskās darbības veicējam pašam ir tiesības
izvēlēties, kādu nodokli viņš pielietos savā saimnieciskajā darbībā
– mikronodokli, patentmaksu vai kādu citu pieeju. Vēršoties tiesā,
šāds uzņēmuma līgums tiktu atzīts par darba līgumu – kaut tādēļ
vien, ka izpildītājs reģistrēts kā darba ņēmējs;
2.
uzņēmuma līguma priekšmets nevar būt vispārīga darba
veikšana kā darba
attiecībās,bet konkrēta rezultāta
sasniegšana;
3.
persona, ar kuru tiek slēgts uzņēmuma līgums,
nepakļaujas darba devēja rīkojumiem un darba kārtībai.
Praksē pieredzēts, ka
izpildītājam noteikts konkrēts darba un atpūtas laiks, brīvdienas.
Uzņēmuma līgumā to ietvert nedrīkst;
4.
persona darba veikšanai izmanto savus darbarīkus vai
līdzekļus. Esmu saskārusies ar
gadījumu, kad tiesa starp pusēm nodibinātās attiecības atzina par
darba attiecībām, jo pasūtītājs izpildītājam bija piešķīris darba
uniformu, darba automašīnu un ar visu nepieciešamo (datoru,
kancelejas precēm, tālruni) aprīkojis viņa darbavietu;
5.
uzņēmuma līgumā nedrīkst parādīties darba līguma
termini, piemēram – darba devējs,
darbinieks, darba laiks, atpūtas laiks, darba samaksa;
6.
uzņēmuma līgumā jānorāda, ka izpildītājs pats
apņemas ievērot un nepārkāpt darba aizsardzības, ugunsdrošības,
elektrodrošības un sanitārās normas;
7.
norēķinus puses veic uz pieņemšanas – nodošanas akta
pamata, pēc izrakstīta rēķina vai skaidrā naudā pret VID reģistrētu
kvīti.
Ja šajā vai citos ar darba tiesībām un
darba aizsardzību saistītos jautājumos radušās neskaidrības,
darba devēji var vērsties Latvijas Darba devēju
konfederācijas (LDDK) reģionālajā konsultāciju centrā, kur jums
bez maksas tiks sniegtas
konsultācijas. LDDK Vidzemes reģiona darba
devēju konsultāciju centrs atrodas Valmierā, Garā ielā 7, 206.
kabinetā. Konsultācijas var saņemt arī pa tālruņiem 64233448 un
28610420 vai sūtot e-pastu – dagnija@lddk.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācijas
reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas
Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba
drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un
uzņēmumos” 1.
aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas
reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba
tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku
piemērošanu”
ietvaros.
