Finanšu traģēdija saistībā ar „Latvijas Krājbanku” smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts, zaudējumu un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kā arī ļaudīm reģionos, kur „Latvijas Krājbankas” minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie.
Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, kas apvieno 485 tirdzniecības vietas, ko pārvalda vietējie uzņēmēji, aicina valdību un pārējās bankas rast risinājumu saglabāt esošo filiāļu, minibanku un bankomātu tīklu.
Kā zināms, „Latvijas Krājbankai”, kas ir valsts krājkašu un Valsts krājbankas tiešā mantiniece, ir visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls Latvijā, un daudzviet tā ir vienīgā banka, kas pieejama vietējiem iedzīvotājiem.
Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās ir tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir „Latvijas Krājbanka”. Trīs pašvaldības – Dundagas, Jaunpiebalgas un Dagdas dome – pat spiestas ņemt ārkārtas kredītus Valsts kasē.
„Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem „Latvijas Krājbankas” kontos klāt netiek; nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā…
Cilvēki lūdz preces „uz krīta”, lūdz iespēju kaut kā caur mūsu kooperācijas veikaliem veikt maksājumus. Diemžēl šobrīd to nodrošināt nevaram, jo tad ir jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiek tik ātri,” traģisko situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova. „Visvairāk mūs šobrīd uztrauc nākotne – kas notiks pēc „Latvijas Krājbankas” likvidācijas. Tā kā šai bankai bija visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls, pēc likvidēšanas lielā daļā Latvijas iedzīvotāji paliks bešā. Mūsu kooperācija vietējo mazo uzņēmēju vārdā lūdz pēc iespējas ātrāk risināt šo situāciju.”
Šobrīd grūti pateikt, kādus zaudējumus šī banku krīze rada gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Turklāt laukos, kur „Krājbankas” bankomāti un klientu apkalpošanas centri ir vienīgie, bloķēta piekļuve saviem līdzekļiem arī citu banku klientiem. Zaudējumu mazajiem lauku veikaliņiem radījis arī fakts, ka tie, kuriem ir konti citās bankās, devās uz tuvākajām pilsētām, tur arī iepērkoties.
SIA „Nobels” ir viens no tiem AIBE partneriem, kam visa nauda glabājās „ Latvijas Krājbankā”. „Nauda mums iesaldēta bankā, daudziem darbiniekiem arī algas tiek maksātas turpat… Nestrādā arī termināli. Tagad, protams, esam atvēruši kontu cita bankā, bet, kamēr uzstādīs jaunus karšu terminālus, paies laiks. Tikmēr ciešam zaudējumus un neērtības,” teic īpašniece Irina Artjomova. SIA „Nobels” pieder divi veikali un kafejnīca Rīgā.
„Nevarējām veikt norēķinus ar piegādātājiem, it kā jau viņi saprot situāciju, bet preci nedod… Tirgojam pagaidām to, kas ir. Tā kā „Latvijas Krājbankas” termināli nestrādā, cilvēki iepērkas mazāk; sarēķināju, ka šajā nedēļā kasē ieplūdis par pusotru tūkstoti latu mazāk naudas. Tikko uzrakstīju vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam ar lūgumu atlikt nodokļu nomaksu,” nepatīkamo situāciju raksturo firmas grāmatvede Svetlana Lavrenova.
Par laimi, Valsts ieņēmumu dienests ir uzņēmumiem paziņojis, ka nodokļu nomaksu var atlikt (tās summas apmēros, kas glabājās „Latvijas Krājbankā”) un soda procenti netiks aprēķināti.
Pavisam traka situācija ir Kalnciemā – ģeogrāfiski tā ir samērā nošķirta teritorija. Kopš seniem laikiem te bijis tikai „Latvijas Krājbankas” bankomāts un minibanka, tādēļ visiem vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem konti bija tur…
„Pirmās dienas pēc paziņojuma par „Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanu te gāja traki… Arī mums palika iesaldēti līdzekļi bankā. Veikalā nebija neviena cilvēka – visiem taču ir „Krājbankas” kartes, mums – šīs bankas termināli. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka to pašu vienīgo bankomātu pirms nedēļām trim apzaga, demontēja, līdz ar to pat naudu, tos 50 latus, izņemt nebija iespējams. Pēc tam, par laimi, vietējā minibankā darbinieks izsniedza naudu pie lodziņa,” stāsta SIA „Oniks” īpašnieks Raimonds Luka-Indāns, kam pieder AIBE veikals Kalnciemā.
„Atvērām kontu citur, bet termināli vairākas dienas jāgaida, turklāt jāorganizē naudas inkasācija, jo cilvēki, kuri tagad iepērkas, norēķinās skaidrā naudā, bet piegādātajiem taču jāmaksā ar pārskaitījumu. Saņēmām arī savu tiesu negatīvo emociju – ļaudis jau nepadomā, ka problēma ir citur, un par to, ka nevar norēķināties ar karti, sašutumu pauž veikala darbiniekiem. Pagaidām jau visa jezga vēl ir procesā, paredzu, ka neērtības būs vēl ilgi…”
SIA „Ebro” īpašniece Sandra Akmeņlauka saimnieko veikaliņā Ventspils novadā, Ugālē, kur arīdzan „Latvijas Krājbanka” bija vienīgā banka. Par laimi, viens no kontiem bijis atvērts arī citā bankā.
„Uzņēmējam ar vienu kontu vienā bankā nepietiek – pirmkārt, ir izdevīgāk norēķināties ar dažiem pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem, otrkārt, tā ir drošāk. Stabilāk tomēr stāvēt uz divām kājām! Tomēr, protams, arī mums Krājbankā palika iesaldēti līdzekļi… Privātpersonas vismaz var izņemt kaut tos 50 latus dienā, bet juridiskajām personām neko pagaidām nesola! Tagad vismaz varam redzēt, kas notiek kontā, bet pirmās dienas bijām pilnīgā neziņā, jo caur termināli nauda joprojām „gāja”, bet cik, kas un kā – nebija ne jausmas. Tagad daudz vairāk ļaužu norēķinās skaidrā naudā, un man tā kaut kā jānogādā uz Ventspili, kas ir 40 km attālumā. Katru dienu to nav iespējams izdarīt, bet maksājumi taču jāveic! Protams, neērtības ir arī pircējiem, bija cilvēki, kas skaitīja pēdējos santīmus un lūdza dot to, kas par to sanāk. Daži bija tādā izmisumā, ka lūdza iedot pārtiku uz parāda… “, stāsta Sandra Akmeņlauka.
Viņa min arī citas neērtības – mainot banku, nākas mainīt rekvizītus, kas jāizziņo visiem sadarbības partneriem utt. Zaudējumu apmērs būšot redzams vēlāk, mēneša griezumā, bet skaidri zināms, ka tie ir, un ne mazi.
