Latvijā palaikam uzzinām par traģiskiem gadījumiem, kad sadzīves konfliktu risināšanā pielietots šaujamierocis. Sekas ne reizi vien ir bijušas letālas. Tāpēc sabiedrībā ir aktualizēts jautājums par to, vai viss ir kārtībā ar ieroču apriti.
Caurmērā Vidzemē cilvēki ir labi bruņojušies, arī Gulbenes novadā oficiāli ir reģistrēti 1082 sporta, pašaizsardzības un medību šaujamieroči. “Dzirksteli” par to informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Atļauju sistēmas vecākais inspektors Andris Dūdelis. Gulbenes novadā šaujamieroču uzskaiti pārzina, apriti koriģē, kā arī pārbauda un Gulbenes policijas iecirkņa inspektoriem darba uzdevumus deleģē Atļauju sistēmas darbiniece Una Markova.
Ja auto vadīsi dzērumā, ieroci nenēsāsi
A.Dūdelis stāsta, ka Gulbenes pusē kliedzošu pārkāpumu, kas saistīti ar ieročiem, nav bijis. Tomēr ir gadījies, ka ieroča īpašnieku pieķer, vadot transportlīdzekli dzērumā. No tā paša brīža šim cilvēkam tiek anulēta ieroča nēsāšanas atļauja. “Pēc soda izciešanas ir jāpaiet gadam un tad sodāmība tiek dzēsta. Tad var atjaunot ieroča nēsāšanas atļauju,” viņš skaidro.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko atvērto durvju dienā Valmierā žurnālistiem sacīja, ka parasti atļauju iegādāties šaujamieroci cilvēks saņem tad, kad ar viņa veselības stāvokli viss ir kārtībā. Taču laika gaitā var pasliktināties veselība un iespaidu var atstāt arī psiholoģiskās traumas, kā arī nenoliedzami cilvēkus nervozus padara ekonomiskā krīze. Par to liecina divi smagi gadījumi, kas šogad bijuši Cēsu pusē. Vienā gadījumā vīrietis vērsa bisi pret diviem kaimiņiem, abus sašaujot un pēc tam nogalinot sevi, otrā gadījumā greizsirdīgs vīrs ar pistoli sašāva bijušo sievu un pēc tam pats nošāvās. Abos noziegumos sava loma bijusi alkoholam vai slieksmei uz pašnāvību.
“Vide ap cilvēku laika gaitā mainās, un mēs jau katram nepieliksim klāt ne policistu, ne medicīnas darbinieku. Cilvēks var uzsprāgt jebkurā brīdī. To, kas viņam ir bagāžā, mēs konstatējam tikai pēc tam. Tur ir tā nelaime, ka sabiedrība iepriekš it kā zina par šo problēmu, ka tam cilvēkam ir noteiktas rakstura iezīmes vai veselības problēmas, ka viņš bieži vien ir kādam draudējis. Bet neviens jau to neziņo!” žurnālistiem sacīja I.Mitrošenko. Pēc Cēsu gadījumiem viņš izdevis rīkojumu apsekot ieroču īpašniekus, kuri ir šādā riska zonā, ja viņiem ir bijušas problēmas ar alkoholu vai pašnāvības mēģinājums. “Nevis pārbaudīt viņus divas reizes gadā, kā to nosaka likums, bet biežāk. Varbūt reizi mēnesī vai pēc policijas ieskatiem, lai mēs zinām, kādā stāvoklī cilvēks atrodas. Izņemt ieroci viņam mums likumīga pamata nav,” skaidroja I.Mitrošenko.
Kāpēc grūti izkontrolēt?
Jāsaprot, ka ieroča glabāšanas vieta nav kā pastkastīte, kuru ātri var pārbaudīt – ir vai nav iekšā avīze. Kad policijas darbinieks klauvē pie durvīm, visbiezāk tā ir iepriekš saskaņota vizīte, jo ir grūtības satikt ieroča īpašnieku. Dabiski, ka viņš savukārt sagatavojas tikties ar policistu. Tāpēc grūti konstatēt gadījumus, kad ierocis glabājas aiz krāsns vai zem gultas, vai vispār pie kaimiņa, kā arī vai glabāta netiek sveša munīcija, kas liktu domāt par citu nelikumīgu ieroci.
Ja gāzes pistoles būs jāreģistrē
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs žurnālistiem stāstīja, ka Vidzemē un Latvijā šaujamieroču kopumā mazāk nekļūst. Tos var iegādāties likumīgi, gadās, ka kāds arī manto vai atrod. Vidzemē nelikumīgo ieroču lielāko īpatsvaru veido Otrā pasaules kara ieroči, bieži vien pārveidoti, pielāgoti. Kriminālprocesu gaitā tiek izņemti nelikumīgi glabātie arī Pirmā pasaules katra ieroči, kā arī medību bises un paštaisītie ieroči. Kādai personai Alūksnes novadā esot atņemts pat ložmetējs.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Ansis Pumpurs žurnālistiem klāstīja, ka pašlaik gāzes ieročus Latvijā var iegādāties bez īpašām grūtībām, vienīgais ierobežojums ir vecums. Ja mainīsies likumi un nāksies šos ieročus reģistrēt, ievērojot brīvprātības principu, tad ne jau katrs to izdarīs. Šāda negatīva pieredze Latvijā jau esot. To A.Pumpurs secinājis, pētot nelikumīgo medību faktus. Ļoti daudzos gadījumos malumedniekiem tikušas izņemtas 16.kalibra vienstobra medību bises, kuras sauc arī par zaķenēm. Nu kurienes tās radās? Izrādās, ka līdz aptuveni 1953.gadam šādu bisi brīvi varēja nopirkt saimniecības preču veikalā. Kad mainījās likumi un visus ieročus vajadzēja reģistrēt, ne katrs to aizgāja izdarīt.
“Tā daudzām šīm bisēm ir apgriezts stobrs un tās tiek izmantotas arī citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Mēs šodien cīnāmies ar to, ko cilvēki godprātīgi nav izdarījuši,” sacīja A.Pumpurs.
