Trešdien, 14. decembrī, pulksten 16.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiks Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956″ atvēršana.
Grāmatas autori, Tukuma muzeja direktore A. Ozola un Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators R. Jansons sagatavojuši plašu pētījumu par Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoru un adresātu likteni vēsturisko notikumu kontekstā. Grāmatā ietverti desmit bērza tāss vēstuļu autoru dzīvesstāsti, kas tapuši balstoties uz plašām dokumentu studijām. Katra konkrētā cilvēka personīgā traģēdija atspoguļo arī vispārējas tendences padomju režīma darbībā Latvijā un Lietuvā. Grāmatas autori pievērsušies ne tikai 1941. un 1949. gada deportācijām un politiskajām represijām Staļinisma laikā, bet ieskicējuši arī pretošanās kustību darbību.
Grāmatas tapšanas priekšvēsture mērāma vairāku gadu garumā. 2009. gadā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” ietvaros izveidoja Latvijas nacionālo reģistru un tajā līdz ar trim citām nominācijām iekļāva arī Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, ko bija iesniedzis Tukuma muzejs sadarbībā ar sešiem citiem Latvijas muzejiem.
Jau gatavojot nominācijas pieteikumu, Tukuma muzejs apzinājās nepieciešamību veikt plašāku pētījumu par vēstuļu autoru likteņgaitām. Ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes atbalstu tika izveidota ceļojoša izstāde „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, ko 2011. gada 14. jūnijā atklāja Briselē.
Grāmatu izdevis Tukuma muzejs un tā drukāta tipogrāfijā „Dardedze hologrāfija”. Finansējums grāmatas izdošanai gūts no ES programmas „Eiropa pilsoņiem” (2007-2013) 4. aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” un LR Kultūras ministrijas līdzfinansētā projekta „Vēstules nākamībai”, ko realizē Tukuma muzejs sadarbībā ar kolēģiem Lietuvā. Nenovērtējamu atbalstu pētījuma gaitā sniedza bērza tāss vēstuļu autori un adresāti, Latvijas Politiski represēto apvienības Tukuma un Madonas nodaļas, 14 dažādi Latvijas muzeji un Latvijas Nacionālais arhīvs.
Grāmatu dāvinās Latvijas bibliotēkām, UNESCO asociētajām skolām un septiņiem Latvijas muzejiem, kuru krājumā glabājas Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Grāmatas autori cer, ka pētījums būs labs palīglīdzeklis Latvijas vēstures mācīšanai skolās.
Grāmatas atvēršanas svētkos 14. decembrī LU vestibilā būs apskatāma arī ceļojošā izstāde „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”. Skolu, muzeju un bibliotēku pārstāvji prezentācijas laikā varēs saņemt vienu grāmatas eksemplāru kā dāvinājumu.
***
Vēstules uz bērza tāss rakstītas Sibīrijā – ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās. Tās saviem tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji, kas bija arestēti par pretpadomju uzskatiem vai dalību pretošanos kustībā, izsūtīti par piederību zemniecībai, politiskajām partijām, par nevēlēšanos stāties kolhozā. Staļina kulta laikā represēti aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tūkstošiem mazgadīgu bērnu, un nometināti Sibīrijā.
Vēstules uz bērza tāss ir uzskatāmas par retumu, Latvijas muzejos saglabājušās tikai 19 no savulaik vairākiem desmitiem tūkstošu līdzīgām vēstulēm. Vēstules glabājas 7 Latvijas muzejos:
Tukuma muzejā,
Latvijas Okupācijas muzejā,
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā,
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā,
Daugavas muzejā,
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā,
Talsu novada muzejā.
