Saeimas deputāti lauž visus solījumus
Nav sirdsapziņas
Irēna Pušpure, veikala – kafejnīcas “Rankas sieri” vadītāja Protams, ka Saeimas deputātiem šādi nevajadzētu rīkoties un šāda rīcība būtu sodāma. Taču es uzskatu, ka tie, kas nokļūst Saeimas deputātu rindās, vēlāk lauž visu – ne jau tikai svinīgo zvērestu, bet arī visu pārējo, viņi melo un dara pavisam citādāk, nekā ir solījuši. Tā lielākajai daļai deputātu ir pierasta lieta. Protams, zvēresta laušana ir īpašs gadījums. Manuprāt, jau sen likumā būtu vajadzējis pieņemt sankcijas par zvēresta laušanu, taču neviens jau nevarēja paredzēt, ka būs šāda situācija. Un šobrīd situācija ar krievu valodu ir tiešām dramatiska. Man nav nekas pret krievu tautības cilvēkiem un krievu valodu, pati labprāt to arī atcerētos un, ja vajadzētu, arī runātu, taču man šobrīd ir sāpīgi, ka tas viss ir tik tālu nonācis.
Protams, vajadzētu arī izstrādāt likumu par deputātu atbildību, bet man šķiet, ka deputātu rīcību tad jau atkal būtu ļoti grūti pierādīt. Viņi teiktu, ka nav solījuši to, ko no viņiem prasa, vai kāds to nav ļāvis izdarīt, bijuši dažādi ārējie apstākļi. Tik un tā nekas nesanāks, jo likumos nevar visu paredzēt. Ja šiem cilvēkiem nav sirdsapziņas, neko nevarēs padarīt. Cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, par deputātiem diemžēl neiet.
Atņem deputāta mandātu
Raitis Apalups, Gulbenes novada domes deputāts
Zvēresta laušana nav pieļaujama, tas ir viennozīmīgi. Tas ir zvērests, tas ir augstākais solījums, ko cilvēks var dot savas valsts un savas tautas priekšā. Domāju, ka nekāda cita soda nevar būt, kā tikai deputāta mandāta atņemšana. Bet to jau neviens likums mums pašreiz neparedz. Publiski paziņojumi, ka komisija deputātam izsaka nopēlumu, ir, kā smejamies, kaķim zem astes. Es uzskatu, ka ar zvērestiem nevar mētāties. Taču atsevišķiem deputātiem tas ir vienaldzīgi.
Runājot par to, kāda šobrīd ir izveidojusies situācija ap valsts valodu, man ir sāpīgi, ka paraksti ir savākti un referendums notiks. Es vēl ticu, ka šis referendums negūs rezultātu, toties tiks izšķērdēta liela nauda tā noorganizēšanai, un cik nav pārdzīvojumu tagad īstajiem latviešu patriotiem? Ko tad lai saka politiski represētie cilvēki? Visa šī situācija ir uzkurināta līdz baltkvēlei. Tas nenāk par labu sabiedrības vienotībai, gluži pretēji – tas vēl vairāk to šķeļ, bet mēs taču esam viena iedzīvotāju kopa, kas dzīvo uz Latvijas zemes. Ir ļoti skumji, ka šādas attiecības tagad ir izveidojušās. Es nesaprotu, kā cilvēki var necienīt pamatnāciju, kurā viņi dzīvo.
Gatavo sevi citam mērķim
Donāts Veikšāns, Gulbenes mūzikas skolas pedagogs, orķestra diriģents
Ja nonāk līdz šādai situācijai, tas, pirmkārt, liecina par to, ka šāds deputāts iet uz Saeimu kāda cita mērķa dēļ, viņš gatavo sevi pavisam kam citam. Tas, ko mēs esam zvērestā apliecinājuši un apzvērējuši, nekādā ziņā nav laužams. Ir savi rāmji, zvērests paliek zvērests, un tā ir goda lieta. Būtu tiešām vajadzīgs pieņemt likumu, kas paredz atbildību par šādu rīcību, jo šobrīd daudzi deputāti tiešām laikam uzskata, ka viņiem, kļūstot par deputātu, ir arī deputāta imunitāte, viņš ir pasargāts no atbildības, visu var darīt vieglprātīgi un ar smaidu. Viņi nenes atbildību par to, ko runā, nemaz nerunājot par darbiem.
Valodu jautājums ir ļoti trausls un ļoti delikāts. Man gan liekas dīvaini, ka tiek salīdzināts, ka kādā valstī notiek tā un citā atkal citādāk. Bet katrā valstī katram šādam jautājumam ir stipri individuāla pieeja. Vai nu būtu vajadzīgs izraisīt šādu ažiotāžu? Vidē, kurā es dzīvoju un darbojos, neviens nekad nav teicis, ka būt jāiet un jācīnās pret krievvalodīgajiem, un arī krievu tautības cilvēki, kas ir man apkārt, nekad nav teikuši, ka vajadzētu cīnīties par krievu valodu. Bet acīmredzot kādam tas ir izdevīgi.
