Pēc nesenajiem notikumiem ap “Latvijas Krājbanku” tautas uzticība tika iedragāta, tāpēc tikai loģisks ir secinājums, ka slikta pieredze dara savu. Tā varētu raksturot notikumus, kas pagājušās nedēļas nogalē un arī šīs nedēļas sākumā norisinājās ikvienā Latvijas pilsētā, arī Gulbenē.
Baumas par kārtējās bankas krahu darīja savu. Ažiotāža – sabiedrībā, bet tās sekas bija redzamas jau pie bankomātiem. Vai to saukt par lētticību? Cilvēkos ir iedzītas bailes, ticība ir zudusi, tāpēc tas nebija pārsteigums, ka daļa iedzīvotāju nervozi steidzās uz bankomātiem, stājās rindas galā un pacietīgi gaidīja savu kārtu, jo ikviens baidās par savu naudu, baidās palikt bez santīma, un tas ir tikai dabiski. Cilvēki izņēma naudu, lai prāts būtu mierīgāks, jo kas gan cits tevi pasargās, ja ne pats?
Uz ielas vai veikalos vakar to vien dzirdēja, kā runas par banku, arī interneta vidē vēl joprojām ir lasāmas gan baumas un iespējamie vaininieki pie to rašanās, gan centieni cilvēkus nomierināt, gan ironija un sarkasms, gan arī vairākkārt dzirdētais apgalvojums, ka visdrošākā mūsdienās ir “zemes banka”.
Drošības policija vakar ir ierosinājusi kriminālprocesu par situāciju ar “Swedbank”, kad, nepatiesi izplatot informāciju, mēģināts panākt destabilizāciju valstī. Esot vairākas versijas un tikšot veikts apjomīgs darbs un analīze, lai izvērtētu, vai baumu avots ir citas bankas, finanšu sistēma vai arī avots ir meklējams ārpus Latvijas. Cerams, vainīgos atradīs…
