Peldošās salas ideja Dzirnavu dīķī gulbeniešus nepārliecina

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve: jāsāk ar mazumiņu un tās ir inovatīvās tehnoloģijas, ko finansiāli atbalsta Eiropas Savienība

Gulbenes novada pašvaldība 3.jūlijā organizēja diskusiju ar pilsētas iedzīvotājiem par peldošās salas izveidi Dzirnavu dīķī.

Tikšanās notika Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, un uz to bija ieradušies pašvaldības pārstāvji, dīķim piegulošo māju iedzīvotāji un ieinteresētās personas.

Par “BioFloat” projektu “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības veicinātāji un cilvēka radītā piesārņojuma mazinātāji” klātesošajiem stāstīja Gulbenes novada pašvaldības ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Jana Švinska, Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Antra Stīpniece un ainavu darbnīcas “ALPS” speciālistes Mētra Augškāpa un Egita Fabiane.

Šobrīd dīķa un tā teritorijas pielietojums ir sporta aktivitātes, dažādas dabas izziņas un ūdens ņemšanas vieta, taču iedzīvotājiem izprotamā atpūta pie ūdens un peldēšanās nav iespējama. Tie ir nākotnes plāni, taču tam vajadzīga notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas sakārtošana apkārtējā teritorijā, kā arī iespaidīgs finansējums.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve J.Švinska teica, ka jāsāk ar mazumiņu un tās ir inovatīvās tehnoloģijas, ko finansiāli atbalsta Eiropas Savienība. “Projekta mērķis ir palielināt bioloģisko daudzveidību apkārtējā vidē, samazināt antropogēno piesārņojumu un vairot izpratni par pilsētu zaļo infrastruktūru. Gulbenes Dzirnavu dīķa ekoloģiskā izpēte liecina, ka ūdens kvalitātes rādītāji, salīdzinot ar 2020.gadu, ir krietni uzlabojušies, taču daži nesen ņemto analīžu rezultāti vēl tiek gaidīti,” teica J.Švinska.

Pasākuma noslēgumā izvērtās plaša diskusija un jautājumu bija daudz.

Gulbenietis Aigars Draviņš jautāja, vai salas uzstādīšanas rezultātā dīķis kļūs tīrāks un vai no iestādīto augu daudzveidības tas neaizaugs vēl vairāk, ievazājot invazīvas sugas. J.Švinska skaidroja, ka dīķis tīrāks nekļūs, bet uzlabosies ūdens kvalitāte: “Salas uzdevums ir uzlabot ūdens kvalitāti, ko veic augi, kuru sakņu sistēma attīstās ūdenī un barojas no aļģēm un liekajām barības vielām ūdenī, kā arī sniegt estētisku baudījumu un vairot izpratni par bioloģisko daudzveidību.”

Savukārt ainavu darbnīcas speciāliste M.Augškāpa teica, ka šobrīd vēl tiek pētīts, kādus augus izvēlēties, lai sala pildītu savas funkcijas un labi izskatītos.

“Sala tiek veidota no vairākiem atsevišķiem moduļiem un ir nostiprināta ar enkuriem. Tās maksimālais izmērs var būt 94,5 kvadrātmetri, un bojājumu gadījumā moduļi tiks mainīti. Tiem apkārt būs estētisks koka rāmis, kokšķiedras paklājs un augsne ar izvēlētiem augiem,” skaidroja M.Augškāpa.

Tuvējo māju iedzīvotājs Raitis Vītols vaicāja, vai par salai paredzēto naudu nevar nolīgt ekskavatoru, kurš izraktu vismaz daļu piesārņotās grunts. “Šinī gadījumā – nē, jo šo finansējumu nav iespējams novirzīt citiem mērķiem,” teica J.Švinska.

Foto: “BioFloat”/”Facebook.com”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.