Uz Gulbenes novada pagastu apvienību vadītāju amatiem ir kandidāti

Rankā ar interesi seko procesam un vēlas komunikāciju ar jauno pārvaldnieku

Ir interese par iespēju vadīt kādu no pagastu apvienībām Gulbenes novadā – “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika.

Kandidātu nav daudz, bet ir. Vienā gadījumā konkurss uz pagastu apvienības vadītāja amatu jau izvērtēts. Neko vairāk G.Švika nekomentēja, kā arī norādīja, ka viņa nav kandidatūru izvērtēšanas komisijas sastāvā.

Komisijas izraudzītos pretendentus uz pagastu apvienību vadītāju amatu ieceļ (vai atbrīvo no amata) novada dome. Pamatojoties uz domes lēmumu, katras pārvaldes vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne. Tas ir ierakstīts pagastu apvienību nolikumos, kuri apstiprināti novada domes 27.jūnija sēdē.

Ar 1.oktobri pavisam Gulbenes novadā būs četras pagastu apvienības, kur katrai būs nepieciešams savs vadītājs jeb pārvaldnieks. Šīs pagastu apvienības ir: Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienība ar centru Lizumā; Beļavas un Lejasciema pagastu apvienība ar centru Lejasciemā; Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu apvienība ar centru Jaungulbenes pagasta Gulbītī; Litenes, Stāmerienas un Stradu apvienība ar centru Vecstāmerienā.

Ne visi esošie pārvaldnieki piedalās konkursā

Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis “Dzirkstelei” saka – viņš nekandidēs uz pagastu apvienības vadītāja amatu. Līdz vecuma pensijai atlicis apmēram pusgads. J.Graumanis uzskata – nebūtu prātīgi “iziet konkursam cauri un palikt amatā īsu laiku”. Viņš domā, ka četras apvienības ir jāvada cilvēkiem, kuri redz sevi šajos amatos ilgākā laika posmā. Druvienā J.Graumanis jūt cilvēku nelielu satraukumu par to, kā būs tālāk, “vai būs tā, kā solīts”.

Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns “Dzirkstelei” teic – visticamāk, kandidēs uz pagastu apvienības vadītāja amatu. Viņš pats domā, ka Lejasciemā nebūs sliktāk no tā, ka Lejasciems turpmāk būs vienā apvienībā ar Beļavas pagastu. “Kaut cik jau izmaiņas būs, bet nav jūtams, ka lejasciemieši satrauktos. Nav sūdzējušies,” saka M.Milns.

Daukstu un Līgo pagastu pārvalžu vadītājs Uldis Doņuks laikrakstam stāsta, ka ir nolēmis nekandidēt uz pagastu apvienības vadītāja amatu. Runājot par gaidāmajām pārmaiņām novada pagastu pārvaldīšanā, U.Doņuks teic, ka šajā procesā “kaut kā pietrūka, lai saprastu visu” un informāciju laikus novadītu līdz iedzīvotajiem. Esošie pārvaldnieki no atsevišķu deputātu puses publiski saņēma nepamatotus aizrādījumus, ka par maz iedzīvotājiem ir skaidrojuši gaidāmās pārmaiņas. U.Doņuks teic – kādam šajā sakarā vajadzētu atvainoties, jo pārvaldniekiem “nebija pilnvaru kaut ko teikt” iedzīvotājiem un nebija noteikts, “kā to darīt”.

U.Doņuks atgādina, ka divus sasaukumus ir bijis vēlēts pagasta padomes priekšsēdētājs un tikai kopš 2009.gada kļuva par pārvaldnieku. No pieredzes viņš zina, ka naudas pašvaldībā vienmēr ir trūcis, taču Līgo pagasta budžetu izdevies veiksmīgi sabalansēt. “Mēs to mācējām izdarīt, kaut naudas nebija. Bija vēl Siltāju pamatskola. Taisījām budžetu, spriedām pat par 5 vai 10 latiem,” viņš saka. U.Doņuks saprot, ka pašvaldībai tagad ir citas prioritātes: nav vairs uzsvars likts uz katru pagastu un pilsētu, uzsvars ir uz ieguldīšanu lielos projektos, uz attīstību. “Laiki mainās un droši vien mainās prioritātes. Jāsaskata stratēģiskais mērķis, virsmērķis,” viņš saka.

Rankā iedzīvotāji seko līdzi notiekošajam

“Mēs ļoti sekojam līdzi, kā tiks veidotas pagastu apvienības un kāda tad būs komunikācija ar ieceltajiem pārvaldniekiem, un kā informācija turpmāk nonāks līdz iedzīvotājiem,” “Dzirkstelei” saka rancēniete Inga Freimane, kura aktīvi darbojas Rankā jau izveidotajā iedzīvotāju padomē. Tā gan neskaitās īsti legāla, jo novada dome vēl nav apstiprinājusi nolikumu, saskaņā ar kuru varēs veidoties un darboties iedzīvotāju padomes. Dome arī ir tiesīga noteikt šādu padomju skaitu savā administratīvajā teritorijā.

I.Freimane saka: “Mans viedoklis ir, ka šobrīd pašvaldība zāģē to zaru, uz kura paši sēžam. Aktīvas iedzīvotāju padomes būs tās, kuras palīdzēs strādāt pagastu jaunizveidoto apvienību vadītājiem. Manuprāt, ir diezgan muļķīgi baidīties pašiem no saviem vēlētājiem.”

Viņa piebilst, ka ir saņemtas atbildes vēstules uz 54 rancēniešu maija sūtījumu vairākām instancēm, arī no tiesībsarga, kurš norādījis, ka pašvaldības darba organizēšana ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence un atbildība, lai būtu nodrošināta komunikācija ar iedzīvotājiem. Taču konkrētajā gadījumā šī komunikācija klibo, uzskata I.Freimane. Par Gulbenes novada pašvaldības atbildi rancēniešiem viņa teic: “Atbilde bija ļoti formāla – kas jau viss publiski bija izskanējis. Ka mēs paši neko nedzirdam, neko neredzam un tā tālāk. Laikam mums arī nevajag redzēt.”

#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2024” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.