Ginta Alberte
Sestdien Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma centrā tika atklāta tradicionālā novada lietišķās mākslas un amatniecības izstāde ar nosaukumu “Mana tautasdziesma”.
“Ņemot vērā to, ka Gulbenes muzejs kuru katru mirkli būs remontā, ilgi domājām, kur šī novada izstāde varētu tikt iekārtota. Vajadzīgas atbilstošas telpas, tā nu nonācām līdz Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centram,” stāsta novada kultūras centra vadītājas vietniece amatiermākslas jautājumos Ieva Mūrmane.
100 darbi
Izstādē savus darbus izstādījuši kolektīvi: Beļavas rokdarbu kopa “Dzīpariņš”, mākslas studija “Krāsu prieks”, Staru mākslas pulciņš “Rožceliņš”, Druvienas amatnieku kopa, Galgauskas mākslas pulciņš “Vijata”, Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša”, Lejasciema rokdarbu kopa “Rade”, Litenes lietišķās mākslas studija “Liepceliņš”, Lizuma amatnieku kopa “Laipa”, Ozolkalna lietišķās mākslas pulciņš “Superzīle”, Stāmerienas aušanas un rokdarbu kopa “Saulessvece”, Stradu lietišķās mākslas pulciņš “Rasa”, kā arī individuālās meistares Līga Solima un Irita Inda-Ķesele. Izstādi iekārtojusi māksliniece Rudīte Liepiņa.
Pats nosaukums “Mana tautasdziesma” jau rāda, ka šoreiz vietējiem meistariem darbi, kopskaitā gandrīz 100, tapuši, iedvesmojoties no tautasdziesmām, tāds ir izstādes vadmotīvs.
“Par tematu “Mana tautasdziesma” vienojāmies ar lietišķo mākslas studiju vadītājām, tāpat arī par toņiem – sārtie, zemes un zaļie – kādiem jābūt darbā,” uzsver I.Mūrmane.
Lizuma “Laipas” vadītāja Līga Ozoliņa atzīst, ka tautasdziesmas jau ir mums visapkārt, tās atspoguļo gan Latvijas dabas skaistumu, dažādo gadalaiku krāsas, gan cilvēka ikdienas ritumu, tāpēc viss noticis viegli un dabiski, kā darbi sasaukušies ar tautasdziesmu rindām.
Pamatīgumam ir nozīme
L.Ozoliņa stāsta, ka “Laipā” ir 25 dažādu paaudžu cilvēki, kas nodarbojas ar dažādiem rokdarbiem. Katru sezonu nāk klāt arī jauni dalībnieki. “Laipas” meistaru darbi piedalās dažādās izstādēs Latvijā, arī paši kuplina dažādus pasākumus.
“Cilvēki redz darba procesu, tad raisās interese. Bijām Liepājā, mācījām celaiņu aušanu, nāca jaunas meitenes. Uz ielas iemācīties, protams, nevar, bet tā interese rodas,” stāsta L.Ozoliņa.
Viņa uzsver, ka tas arī ir “Laipas” uzdevums – mācīt jaunajai paaudzei mūsu tautas pamatvērtības, lai rokdarbi pārmantojas no paaudzes paaudzē.
“Izklaides dēļ vien to nav vērts darīt. Mūsdienās daudz kas top ātrāk un vienkāršāk, manuprāt, tas nav vajadzīgs, svarīgs ir tas pamatīgums, ko vajag saglabāt. Izpētīt rakstus, kas ir muzejos, grāmatās, celt gaismā to, kas ir vēl saglabājušies pūralādēs mājās, lai jaunā paaudze iemācās saprast šīs vērtības,” uzsver L.Ozoliņa.
Litenietes – čaklas
Aija Auzāne vada rokdarbnieču kopas Galgauskā, Litenē un Staros. Visilgāk – 10 gadus – Staru “Rožceliņu”.
“Mans mīļais “Rožceliņš”! Tur es sāku, kad nekā nebija, tad atklājās, ka stelles ir vienam, otram, un viss sāka notikt, Staros atrodas arī manas personiskās stelles,” stāsta A.Auzāne.
Katrā vietā rokdarbnieču pulciņš ir ar dažādām interesēm, piemēram, Litenē ir ļoti čaklas audējas, nevarot vien spēt darbus piedot.
“Vispirms es pati apgūstu daudzas lietas, tad dodu ievirzi, un tad sākas darbošanās,” par savām nodarbībām stāsta A.Auzāne.
Tagad viņai plānā dreļļu tehnikā adīti lakati, kas izskatās, it kā taisīti no maziem kvadrātiņiem, šobrīd tie esot aktuāli rokdarbu pasaulē.
“Ir mode arī rokdarbiem, ir lietas, kas uz palikšanu, ir, kas ne. Kad pašai būs gatavs dreļļu lakats, tad sāksies meistarklases,” piebilst A.Auzāne.
“Dzīpariņam”– labdarības darbi
“Dzīpariņa” ilggadējā vadītāja Herunda Zuša uzsver “Dzirkstelei”, ka viņu rokdarbnieku kopa darbojas citā virzienā.
“Mums ir labdarības darbi, un tie ir kopdarbi. Vissvarīgākā lieta – esam apdāvinājuši visus novada sociālos centru ar saviem gobelēniem,” uzsver H.Zuša.
Kā top šie darbi? Vispirms tiek veidota skice. Skices veidotājam ir grūts uzdevums, atzīst H.Zuša.
“Uzzīmēt skici un atrast tā, lai pēc tam var gabalos sadalīt šo darbu, lai var katrs strādāt. Pēc tam gabali ir jāsamontē kopā. Montēšana arī ir ļoti smags darbs tehniski. Montē visi kopā, katrs margo savu stūrīti. Bieži jau gadās, ka samontējam un nākas arī ārdīt vaļā. Skiču autore biju es līdz šim, bet tagad pulciņu vada Maija Suntaža,” stāsta H.Zuša un pajoko – ja šajā Lejasciemā zālītē ieliktu lielāko gobelēnu, ko veidojušas “Dzīpariņa” meistares un kurš uzdāvināts sociālās aprūpes centram “Dzērves”, būtu aizņemta puszāle.
