Ceturtdiena, 5. februāris
Agate, Selga, Silga, Sinilga
weather-icon
+-16° C, vējš 2.81 m/s, A-DA vēja virziens

Lasītāju komentāri www.dzirkstele.lv

Mednieki tiek pie lieliska medījuma
Medības ir ļoti sena profesija. Skatos, daudziem gan prātā cita sena nodarbošanās. Parunāsim labāk par mežu, par dabas aizsardzību. Jo, lai cik tas izskatās savādi – limitētas medības ir pasākums, kas sargā dabu. Un ir vīri, arī sievas, kas iziet lietū, salā vai sniegā, medībās.
Gudrais

Medības mūsdienās ir relikta “profesija”, un arī šī fotografēšanās ar dzīvnieka līķi ne par ko labu neliecina… Saprotu šo to no bioloģijas. Medībās tiek meklēti un nogalināti spēcīgākie īpatņi, kuriem savvaļā ir lielākas iespējas izdzīvot nekā vārgiem īpatņiem. Ko tas nozīmē? To, ka pēcnācējus rada vārgāki īpatņi, kas ilgstošā laika posmā noved pie sugas degradācijas. Medības jau sen nav tāda opcija, kad dzīvniekam ir izredzes izdzīvot vai aizmukt. Neesmu dzirdējis, ka kāds meža zvērs aizsargājoties būtu saplosījis kādu mednieku. Un ar moderno optiku un šaujamajiem izdzīvot zvēriem palīdz tikai “badass” (nevarēju neierakstīt) mednieku tupums (nodreb roka pēc dzerstiņa). Dzīvnieki dzīvo līdzsvarā – ja arī savairojas zālēdāji, tad pāris sezonu laikā plēsēju skaits pieaug un tie izmedī zālēdājus. Samazinoties zālēdājiem, plēsēju skaits samazinās. Daba visu uztur līdzsvarā. Nav vajadzīgi nekādi “redneki” ar stobriem, kas “uzlabo” un “kontrolē” (viņuprāt) balansu dabā! Un nē – mums Latvijā nav pilni meži dzīvnieku! Ne tik ļoti, lai tos vajadzētu šādi izmedīt! Nav arī meža platības vairāk nekā pirms gadiem 20! Jaunaudzes ir, bet ne meža platības, kas ir biotops daudzām augu un dzīvnieku sugām. Koki nemēdz izaugt tikpat ātri, kā komersanti pamanās tos izcirst un aizsūtīt uz UK.
RE

Ragi smuki, bet gaļa sīksta gan. Šitam lopam pāris trīs meža cūkas klāt, un mednieki desas ēdīs cauru ziemu. Bet tādu desu veikalā neredzēsiet, bet, ja arī ieraudzīsiet, tad pietupsieties pie cenu zīmes.
Gaļēdājs

Pirmkārt jau, zvēri tiek medīti pēc to riesta, kad ‘’spēcīgākie’’ īpatņi jau ir nodevuši sēklu sieviešu dzimuma pārstāvjiem un pēcnācēji tiek radīti tik un tā, ja arī vēlāk dzīvnieks krīt no mednieka lodes. Spēcīgākie un lielākie sugas īpatņi ir lielāki un spēcīgāki, jo ir gudrāki un spējuši veiksmīgi izvairīties no medniekiem, procentuāli attiecība starp visiem nomedītajiem zvēriem un lieliskām trofejām ir ļoti liela, lielākoties tiek nomedīti vārgie, neperspektīvie un vidēja vecuma dzīvnieki. Meža dzīvnieki nodara milzīgi postu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kuru īpašniekiem šis gan ir vienīgais iztikas avots, un dzīvnieki netiek iznīcināti, to skaits tiek regulēts atbilstoši visām ētikas un likumu prasībām. To dara visā pasaulē, tā nav nekāda latviešu iegriba vai vēlmju apmierināšana. Ļoti daudziem medniekiem ne tikai Latvijā medības ir arī vienīgais iztikas avots. Ja vairāk komunicētu ar medniekiem vai medniekiem tuviem cilvēkiem, tad dzirdētu daudz gadījumu, kad zvērs satraumē cilvēkus un nogalina medību suņus, un, ja reiz tas vienu ir ievainojis, tad tas to sāk darīt regulāri, neizjūtot īpašas bailes. Reti kuri medību kolektīvi ir tik lieli pēc mednieku skaita, ka varētu apgalvot, ka dzīvniekam nav iespēju aizmukt. Katrā medību dienā, katrā mežā, ko dzen, ir milzīgs skaits zvēru, kas aizmūk, kurus var konstatēt tikai pēc pēdām vai skaņas mežā. Un joprojām ir ļoti daudz mednieku, kas šauj garām un dažādu apsvērumu dēļ nemaz neizšauj uz dzīvnieku. Plēsēju – lūšu un vilku – pamatbarība ir bebri, kas Latvijā tiešām ir sērga un milzīgā skaitā, tādēļ nevar teikt ka, palielinoties zālēdāju skaitam, pieaug plēsēju skaits, jo mijiedarbība nav tieša, tas ir vairāk atkarīgs no laika apstākļiem, klimata un sugas īpatnībām. Tādēļ ir mednieki, kas par spīti šiem faktoriem paglābj daudzus zālēdājus no plēsējiem, to skaitu regulējot un izmedījot lielākos vilku barus, kas nodara postījumus ne tikai dabai, bet arī aitu bariem, lopu audzētavām utt. Ja palasītu dzīvnieku statistiku, redzētu, ka ikviena dzīvnieka īpatsvars Latvijā aug ar katru gadu. Jaunaudzes ir pamatbiotops aļņiem un meža cūkām, tā ka… Vispār statistika liecina, ka pasaulē kopumā vairāk zvēru tiek notriekts ar automašīnām, nekā tie tiek nomedīti. Tad ko? Ļaut, lai tie savairojas tik lielā blīvumā, kad varbūtība, ka cilvēks ies bojā autoavārijā sadursmē ar meža zvēru, pieaugs līdz maksimumam? Varbūt aizliegt pārvietoties pa šosejām ātrāk par 40 km/h, lai nenotriektu zvērus un lai tie spētu izdzīvot? Ceru, ka vēlreiz padomāsiet par savām negācijām pret medniekiem, lielākā daļa tomēr izjūt pret tiem milzīgu cieņu un dara to labā daudz vairāk nekā jebkurš cits. Bet tas ir atkal cits stāsts.
reply to RE

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.