Nav zaudēta cerība reiz no Kaltenes baznīcas Gulbenei atgriezt tās vēsturiskās ērģeles (labots)

Ar ērģeļspēli un aizlūgumu par Gulbeni 13.jūlijā Gulbenes luterāņu baznīcā sākās zinātniskie lasījumi “Gulbenes vēsturiskais centrs laikā un telpā”. Pasākums noritēja, biedrībai “Krustalīces mantojums” sadarbojoties ar novada vēstures un mākslas muzeju. Pasākuma norisi ar 1750 eiro bija atbalstījusi pašvaldība, ņemot vērā kultūras komisijas lēmumu.

Pasākumu kuplināja Amandas Cirpones ērģeļmūzikas priekšnesumi. Jauniete 2023.gadā absolvējusi Gulbenes mūzikas skolas Ingas Kalniņas vadīto klavierklasi, bijusi dažādu konkursu dalībniece un laureāte. Šobrīd Amanda ir otrā kursa audzēkne Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā.

“Dzirkstelei” Amanda teica – Gulbenes luterāņu baznīcā ērģeles ir spēlējusi ne reizi vien. “Man patīk spēlēt ērģeles. Es izbaudu!” viņa sacīja un piebilda, ka ir bijusi iespēja muzicēt, sēžoties pie ērģelēm, dažādās Latvijas vietās. Katrā no tām šis instruments skanot citādāk.

Draudzes mācītājs Ilgvars Matīss teica – Gulbenes luterāņu baznīca ir tā, kurā katrā dievkalpojumā skan ērģeles. Nesen kāds gulbenietis, kurš nemēdz regulāri apmeklēt dievkalpojumus, piedalījies vienā no tiem un bijis sajūsmināts, ka te skan ērģeles. Teicis – vajag par to stāstīt, lai visi zina.

Mācītājs sacīja, ka šajā dievnamā ērģeles skan, pateicoties mūziķēm I.Kalniņai un Dairai Karolei.

Šodien baznīcā ir 2002.gadā no Zviedrijas atvestās dāvinājumā saņemtās ērģeles, bet īstās šīs baznīcas ērģeles atrodas Kaltenes luterāņu baznīcā Kurzemē. Šīs ērģeles ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā. 1934.gadā ērģeles pārvestas uz Kaltenes baznīcu. Šīs ērģeles ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies A.Martina būvētais instruments – liecina Kaltenes luterāņu draudzes publiskotā informācija.

I.Matīss teica – reiz vajadzētu ieviest vēsturisko taisnīgumu un atgriezt šo instrumentu Gulbenes luterāņu baznīcai. Sarunas šajā sakarā esot bijušas. Taču jāņem vērā, ka savulaik Gulbenes luterāņu draudzes ērģeles tikušas pārdotas, jo bijis iecerēts vietā iegādāties modernākas. “Tas ir sarežģīti,” “Dzirkstelei” teica I.Matīss. Viņš arī neslēpa – vēsturiskās ērģeles neatrodas sākotnējā stāvoklī, var pat teikt, ka tās ir tikušas sabojātas, jo Kaltenes baznīcai tās gluži vienkārši nebija piemērotas – bija par lielu, tāpēc stabules tika apzāģētas.

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.