Kluss Ziemassvētku vakars pār zemi jau klājas,
No debesīm klusi sudraba zvaigznītes krīt.
Ar mirdzošiem spārniem lēni balts eņģelis laižas
Un dievišķo mieru visiem cilvēkiem nes.
Šo sirsnīgo vakaru ar cerībām klusām,
Ikviens savā sirdī jau gaidījām sen.
Ik mājā tiek greznota eglīte jaukā
Un skujiņas smaržo, svecīšu liesmiņas mirdz.
Norimst ikdienas raizes, rūpes un steiga,
Sirds vienīgi Dievam klusā lūgšanā grimst.
Šai svētā naktī debess zemei nāk tuvāk
Un klusi pār laukiem zvaigžņu segu nu klāj.
