Gatis Bogdanovs
Stradu pagasta kultūras pasākumu organizatore Liene Bodniece: “Prieks jādāvā!”
Pagājušās nedēļas nogalē aktīvā un radošā gaisotnē aizritēja kārtējie Stāķu dīķa svētki. Tas ir pasākums, kas kļuvis jau par tradīciju, kopā pulcējot vietējos pagasta cilvēkus un viesus.
Stradu pagasta kultūras pasākumu organizatore Liene Bodniece “Dzirkstelei” uzsver, ka Stāķu dīķa svētkos visi pasākumi un aktivitātes ir par brīvu un tas ir finansēts no novada kultūras budžeta līdzekļiem.
“Prieks jādāvā! Ir padomāts, lai visiem ir, ko darīt. Šādi svētki ir vajadzīgi, un, ja citos pagastos ir pagastu svētki, tad šeit ir Stāķu dīķa svētki,” saka L.Bodniece.
Pasākumā notika arī gleznošanas plenērs pie Stāķu dīķa, kuru vadīja novadniece gleznotāja Ilvija Žeigure un kurā klāt bija arī “Dzirkstele”.
“Svētku organizatori mani uzaicināja vadīt plenēru, lai gan esmu tālu prom – dzīvoju un strādāju Rīgā. Plenērā piedalās gan iesācēji, kuri pēdējo reizi otu un zīmuli rokās turējuši skolas laikā, gan tādi, kas pie manis jau ir nākuši gleznot. Svarīgs ir gan process, gan rezultāts,” saka Ilvija.
Viņa saka, ka vēlējās, lai gleznošanas plenēra dalībnieki glezno Stāķu dīķi. “Bet dzīvu dabu gleznot ir sarežģīti. Saprotu, ka cilvēkiem bail ķerties pie kā tik sarežģīta, tāpēc piedāvāju gleznot dabu no fotogrāfijas. Ir, kas glezno ziedu kompozīcijas. Galvenais izbaudīt un sajust to, kā ir būt māksliniekam. Visiem ir viens secinājums – gleznojot prāts atslēdzas un tā ir kā meditācija. Pēc plenēra pārsvarā visi ir laimīgi par padarīto un darbs ir arī sanācis, bet ir jābūt prasmei iemācīt – tas no manas puses. Prasme pastāstīt soli pa solim, kas jādara, lai sanāk. No pedagoga puses svarīga ir prasme iemācīt, un tā man ir, tāpēc man arī patīk to darīt,” stāsta Ilvija.
Gulbeniete Dana Koliņa pirmo reizi piedalās gleznošanas plenērā. “Skolas laikā ļoti patika zīmēt. Sen jau vēlējos pieteikties uz gleznošanas meistarklasi, bet nekad nebija sanācis,” saka Dana.
Gulbeniete Kate Saukuma gleznošanās plenērā piedalās ne pirmo reizi, un viņa piedalās tieši tajos, kurus vada Ilvija. “Viņa bija mana gleznošanas skolotāja Gulbenes mākslas skolā. Viņa arī man palīdzēja sagatavoties iestājeksāmeniem Jaņa Rozentāla Mākslas skolā Rīgā. Patīk gleznot gan vienai mājās, gan ārā dabā kopā ar citiem. Visvairāk patīk dabasskati, bet esmu atvērta visam,” laikrakstam stāsta jaunā māksliniece.
Paula Leite-Berģe no Stāķiem par dīķa svētkiem “Dzirkstelei” saka: “Ideja par šādiem svētkiem – vislabākā ideja! Šis ir pats ciemata centrs. Pati dzīvība ir te. Mums ir skola, bērnudārzs, veikals, daudzdzīvokļu mājas un sakopts dīķis, kas pirms tam bija aizaudzis. Un Liene (Liene Bodniece – red.) šogad ir ļoti centusies. Iedzīvotāju atsaucība ir tikai augusi. Piemēram, svētku koncertu ir iespēja klausīties no balkoniem. Tas ir ļoti labi. Tas vienmēr ir paticis, ja negribi iznākt ārā, tad vismaz uz balkona var klausīties, dziedāt līdzi. Vieta jau ir ļoti piemērota.”
Pēc svētkiem pasākuma organizatore Liene ir saņēmusi daudz labu un pozitīvu atsauksmju, kas gandarī un iepriecina. Svētkos bija ko darīt gan lieliem, gan maziem. Viņa uzsver, ka īpašu pienesumu un māksliniecisku noskaņu deva gleznošanas plenērs.
“Paldies par to Ilvijai, kura vadīja ne tikai plenēru, bet pēc tam arī apgleznoja sejiņas, un pie apgleznotas sejiņas tika visi, kas vēlējās. Viņa svētkos bija no rīta pulksten deviņiem līdz vakara deviņiem. Neatstāja nevienu apbēdinātu. Vēlētos arī, ka gleznošanas plenērs turpmāk ir kā tradīcija Stāķu dīķa svētkos,” stāsta Liene.
Savukārt vakara koncerts “Tauriņu samtainā smarža”, kurā uzstājās mūsu novadniece Sabīne Krilova-Šmite ar draugiem, bija šo svētku odziņa. “Mēs esam pagodināti, ka viņa atbrauca pie mums uz Stāķiem!” uzsver Liene.
Viņa saka, ka Stāķu dīķa svētku tradīcija tiks turpināta. “Arī turpmāk centīsimies veidot un radīt svētkus, lai cilvēkiem būtu prieks un dzīvība šajā vietā,” saka Liene.
