Vizītkarte
Liene Bernāne, 22 gadi, studē Rīgas Tehniskajā universitātē muitas nodokļu administrēšanu (4.kurss), kā arī auklē mazo meitiņu.
Artūrs Vilciņš, 26 gadi, strādā SIA “Arnis” par kokmateriālu detaļu presētāju – līmētāju.
Meitiņa Anete – 8,5 mēneši.
Ziemassvētki jau nosvinēti, tūlīt būs klāt arī jaunais gads. Šis ir brīdis, kad der uz mirkli apstāties un atskatīties, kāds tad ir bijis šis gads. Gulbeniešu Lienes Bernānes un Artūra Vilciņa ģimenei tas, kā viņi paši atzīst, ir bijis dažādiem notikumiem bagāts un veiksmes pilns, taču pats svarīgākais, ka šogad svētkus viņi jau var svinēt trijatā.
Meitiņas Anetes piedzimšana ir jaunās ģimenes šīgada svarīgākais un sirsnīgākais notikums. Liene stāsta, ka viņi ar Artūru viens otru mīļi dēvējot par mincīšiem, tādēļ abi priecājas, ka arī meitiņa ir dzimusi tieši Kaķa gadā. Abi vecāki ir laimīgi, ka viņu ģimenē ir ienācis mazais brīnumiņš, kam šobrīd tiek dāvāta visa mīlestība un uzmanība.
Mājas ir tur, kur ir ģimene
Artūrs ir gulbenietis, savukārt Liene ir jēkabpiliete. “Visi vienmēr Artūram jautā, vai viņam Gulbenē ir bijis par maz meiteņu, ka jābrauc uz Jēkabpili meklēt, bet patiesībā bija tā, ka es pati atbraucu pie viņa,” smejot stāsta Liene. Ar Artūru viņi iepazinušies caur kopīgiem paziņām. Pamazām uzplauka arī mīlestība. Lai arī Liene studēja Rīgā, Artūrs neatlaidīgi pat vēlās vakara stundās pēc darba brauca uz Rīgu un veda Lieni uz Gulbeni. “Jā, mēs braucām tieši uz Gulbeni, jo Artūrs vienmēr ir lielījis un lepojies ar savu pilsētu. Tagad jau arī es esmu kļuvusi par šīs pilsētas patrioti, jo arī manas mājas tagad ir Gulbenē, te ir dzimusi arī mūsu meitiņa, bet mājas ir tur, kur ir ģimene,” saka Liene.
Meitiņa – mīlestības apliecinājums
Artūrs stāsta, ka viņu Lienē piesaistījis gan izskats, kas nav mazsvarīgs, gan arī raksturs. “Īstajā laikā un vietā izdevās satikt īsto cilvēku,” viņš saka. Liene papildina: “Man jau šķiet, ka mūsu pirmajā tikšanās reizē notika kaut kāds klikšķis, varbūt pat tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Protams, daudz ko deva arī tas, ka mums ir kopīgas intereses, abi esam aktīvi cilvēki – man šķiet, mēs esam līdzīgi.” Liene saka – ja tagad būtu jāatgriež atpakaļ laiks, viņa noteikti visu darītu tāpat, kā ir bijis. “Es esmu pārliecināta, ka man līdzās ir mans īstais cilvēks. Ne jau velti saka, ka katram cilvēkam kaut kur mīt otra pusīte – mana ir Artūrs, tam tagad pierādījums ir arī mūsu mazā meitiņa. Tiekoties mēs diezgan ātri sapratām, ka vēlamies būt kopā, drīz vien nonācām arī pie secinājuma, ka vēlamies, lai ģimenē ienāk bērniņš. Tas nekas, ka es studēju augstskolā, to visu var apvienot. Pavasarī augstskolu pabeigšu, bet man jau būs tik liela meitiņa,” saka Liene. Artūrs piebilst, ka Anete bija plānots bērniņš. Tas bija loģisks turpinājums viņu attiecībām. “Anete ir mūsu mīlestības apliecinājums,” uzsver Artūrs.
Ģimene – svarīgāka par visu
Protams, ģimenē tiek domāts arī par kāzām. “Mūsdienu situācijā finansiāli tas uzreiz ir pagrūti realizējams, bet mēs noteikti to kaut kad īstenosim. Jā, protams, var reģistrēt laulību, bet mēs gribam šo svarīgo pasākumu padarīt svinīgāku, gribas, lai šim mūsu notikumam ir kuplāks liecinieku pulks, lai ir skaisti un ir ko atcerēties,” saka Artūrs. Viņš piebilst, ka abiem ar Lieni pēdējā laikā ir nācies būt arī citās kāzās un tas vēl jo vairāk ir pastiprinājis arī viņu pašu vēlmi to darīt.
Liene un Artūrs cer, ka viņu kopdzīve būs ilga, laimīga un stabila. “Domāju, ka tā visa pamatā ir sapratne, piekāpšanās, cieņa vienam pret otru un visam pāri mīlestība. Ir jācīnās vienam par otru un vajadzības gadījumā ir jābūt gatavam darīt pat neiespējamo. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs neesam vairs tikai divi. Jārūpējas ne tikai vienam par otru, bet arī par bērniņu. Ģimene ir jānostāda augstāk par visu, pat par sevi pašu,” saka Liene. Viņai piekrīt arī Artūrs. “Ģimenei ir jābūt svarīgākai par visu. Ir jāvelta sevi visu tiem cilvēkiem, ar kuriem esi kopā.”
Kopīgie brīži – visskaistākie
Kad ģimenē ienākusi mazā Anete, viss tika pakārtots viņai. “Tagad visas rūpes un laiks tiek veltīts meitiņai, taču bijām tam gatavi. Un šobrīd mēs lepojamies, ka esam ģimene,” saka Liene. “Anete mums šobrīd ir pats svarīgākais. Liene pat reizēm nedaudz apvainojas, ka es meitiņai veltu pat vairāk uzmanības nekā viņai, taču to cenšos kompensēt, sarūpējot Lienei dažādus pārsteigumus,” stāsta Artūrs. Liene apliecina, ka Artūrs tiešām viņu bieži vien palutina ar dažādiem jaukiem un mīļiem pārsteigumiem, piemēram, pagatavo garšīgas brokastis vai novieto kaut kur kādu mīļu zīmīti.
Tā kā Artūrs strādā un mājās bieži vien pārnāk tikai vēlu vakarā, savukārt Lienei līdztekus rūpēm par meitiņu ir arī daudz jāmācās, viņi priecājas par tiem brīžiem, ko var tiešām veltīt viens otram, savai meitiņai un kopīgai atpūtai. “Tie ir paši skaistākie brīži, ko varam veltīt cits citam, redzēt, kā meitiņa aug. Sākumā pat šķita, ka jau, atnākot vakarā pēc darba mājās, viņa ir paaugusies. Pirmais bērniņa dzīves gads, šķiet, ir pats interesantākais,” spriež Artūrs. “Meitiņas audzināšanā mēs paļaujamies paši uz savām izjūtām. Gribas būt draudzīgiem, sirsnīgiem, lai Anete mums varētu uzticēties. Protams, gribas, lai viņa izaug par labu cilvēku, lai labi mācās, lai mēs ar viņu varam lepoties,” stāsta Liene.
Domājot par jauno gadu, Liene un Artūrs vēlas, lai viņiem izdodas piepildīt visus iecerētos mērķus un pabeigt iesāktos darbus, savukārt visiem pārējiem jaunā ģimene novēl būt komunikablākiem, atvērtākiem un vienotākiem. Viņi novēl daudz saticības, savstarpējas cieņas un mīlestības ģimenēs, jo ģimenes ir tās, kas stiprina mūsu sabiedrību.
