…. atļauj man palikt…
ar sajūtām par šodienu nepastāstīsi,
ar vārdiem to aprakstīt grūti…
izdziedāt dziesmā – meldiņu nenoķersi,
sajust un apstāties, paturēt krūtīs…
bet laiks iet – mirklis sāk gaist,
sajūtas izbālē, vārdu vairs nav…
atmiņas plēnē, kaut mirklis bij’ skaists,
un rītdiena saka tev klusītēm: “čau!”
bet es negribu , negribu zaudēt vēl to –
mirkli, kas skaists bijis šodienā.
atstāj vēl mirkli, neņem vēl šo
un atļauj man palikt vakardienā…
