Neatliekamo medicīnisko palīdzības brigāžu izsaukumu skaits arvien pieaug, bet gandrīz trešdaļā gadījumu nepieciešama ambulatora ārstēšana, nevis dzīvības glābšana. Lai samazinātu nepamatotu izsaukumu skaitu un lai varētu izvēlēties gan pacientam, gan valstij izdevīgāko variantu, Veselības ministrija pirmo reizi uzsāk apjomīgu informatīvo kampaņu “Jūties švaki – ne vienmēr ir TIK traki”.
Piedāvā “veselības luksoforu”
Viens no sižetiem, kas būs redzams klipā televīzijā, ir par gadījumu, kad bērnu sakož suns. Mamma zina, ko darīt – jādodas uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ne viena vien mamma sašutumā nodomā – kā tad tā? “Ātrie” neatbrauks? Līdzīgi kā lūzumu gadījumā, kad nereti no mediķu puses ir izskanējis: “Varējāt jau nu uz slimnīcu doties pats.”
“Lūzumi ir neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums,” apstiprina veselības ministre Ingrīda Circene, taču lūzumi var būt dažādi. Ar lauztu kāju sēsties pašam pie stūres var būt pat bīstami, taču tas nenozīmē, ka transportēšanai vienmēr nepieciešama speciāli aprīkota reanimācijas brigāde.
“Tā ir atbildība līdzestības aspektā – lai citi var efektīvi izmantot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu,” uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta vadītājs Armands Ploriņš. Dienests ir paredzēts dzīvības glābšanai, attiecīgs ir arī tā aprīkojums – tā nav aptiekas filiāle ar plašu medikamentu klāstu, NMP mediķis nenozīmēs turpmāko ārstēšanu un neizrakstīs arī slimības lapu. Kamēr brigāde ir izsaukumā, kur varbūt būtu pieticis ar telefonisku konsultāciju, tā nevar sniegt palīdzību nevienam citam, kam tā būtu vairāk vajadzīga. Veicot aptauju, izrādījies, ka NMP dienestu pacienti izvēlas saukt arī tāpēc, ka tas ir bez maksas, viegli un ātri pieejams. Kamēr pie ģimenes ārsta palīdzības, lūk, esot grūti tikt.
Kopš pagājušā gada maija Veselības ministrijas mājaslapā deg “veselības luksofors”. Ja esi vesels, deg zaļā gaisma un vari savlaikus painteresēties pa bezmaksas tālruni 80001234, kādus veselības aprūpes pakalpojumus valsts apmaksā, kur saņemt palīdzību, kur ir tuvākais dežūrārsts u.c. Ja deg jau dzeltenā gaisma, ir sūdzības, vajag konsultāciju, bet ģimenes ārstam beidzies darbalaiks, ir svētki vai brīvdienas, vari zvanīt un konsultēties pa ģimenes ārstu tālruni 66016001, kur atbildes var saņemt latviešu, krievu un angļu valodā. Par zvanu paaugstināts tarifs netiek iekasēts. Jārēķinās gan, ka daļā gadījumu tiks ieteikts pie pirmās izdevības sazināties ar savu ģimenes ārstu – viņš zina konkrētā pacienta slimības vēsturi un izvēlēsies atbilstošu ārstēšanu. Mēnesī konsultatīvais tālrunis saņem līdz trīs tūkstošiem zvanu.
Sarkanā gaisma apzīmē nepieciešamību izsaukt NMP dienestu – situācija ir dzīvībai bīstama: asiņošana, traumas, pēkšņas, spēcīgas sāpes, apziņas traucējumi, ģībonis, dzemdības u.c. Dzīvībai bīstama ir arī smakšana, bronhiālās astmas lēkme, elpošanas traucējumi, nedrīkst kavēties arī smagu alerģisku reakciju gadījumā.
NMP dienests un ģimenes ārsti beidzot sākuši apmainīties ar informāciju par izsaukumiem hronisku slimību saasinājumu gadījumā. “Ļoti bieži bija tā, ka ģimenes ārsts pat nezina, ka pie viņa pacienta vairākas reizes braukuši “ātrie”,” apstiprina Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Tagad informācija tiekot apzināta katru mēnesi.
Sola vairāk aprūpēt mājās
Liela daļa NMP izsaukumu izpaliktu, ja hroniskas saslimšanas gadījumā pacients regulāri apmeklētu ārstu, ievērotu nozīmēto terapiju. Ja paļaujas tikai uz “ātrajiem”, kas saglābj krīzes brīdī, veselību un dzīves kvalitāti ilgtermiņā tas pasliktina.
L. Kozlovska atzinīgi vērtē veselības ministres solīto, ka tiks palielināts finansējums mājas aprūpei, tas būšot vairāk pieejams arī lauku iedzīvotājiem – šādu pakalpojumu līgumā ar valsti var paredzēt arī ģimenes ārsta prakse, feldšerpunkts, ne tikai slimnīcas. Pakalpojuma saņēmējam tas ir bez maksas. Tiesa, valsts pārskaita tikai noteiktu summu par vienu mājas aprūpes epizodi – vai nu 7,50 latus par vienkāršākajām, vai 11,47 latus par sarežģītākajām manipulācijām. Mediķim pašam jārēķina, vai par to naudu izdosies arī ko ieliet automašīnas bākā, lai līdz pacientam tiktu, vai arī daļu piemaksās pašvaldība.
Vajag sarunāties
VIENI SATRAUCAS jau pie 37 grādu temperatūras bērnam, sauc, ka vajag kompjūtertomogrāfiju visam ķermenim vai vēl labāk magnētisko rezonansi. Var redzēt, ka palīdzība ir vajadzīga, bet psihoterapeitiska un mammai. Citiem vecākiem attieksme – kamēr vēl elpo, viss kārtībā. Neviena galējība nav laba.
Ārsta uzdevums – iemācīt vecākiem tikt galā pašiem ar lielu daļu situāciju, bet arī mācēt pamanīt, kad jāceļ trauksme. Slimošana ir augšanas sastāvdaļa. Pārlieku satraukti nereti ir labi situētie cilvēki, tie vecāki, kas agrāk bērnu zaudējuši, arī tie, kam tas ir pirmais un vienīgais bērns pēc ilgiem neauglības gadiem. Ja cilvēkam ir jādomā vēl par 150 lietām, lai izdzīvotu, viņš cer, ka bērns pats tiks galā, daļā gadījumu tā arī ir.
Ir ģimenes, kuras ir bezkaunīgas, ar pretenzijām vienmēr un visur neatkarīgi no sociālā statusa. Galvenais sauklis – “Mums pienākas!”. Ir tādi, kas staigā ar bērnu no viena ārsta pie otra, neko reāli nedarot – tādus dažreiz gribētos sūtīt uz kasi, lai samaksā par vizīti. Atnāk arī ar tekstu “Mēs te bijām šodien pie ģimenes ārsta, bet mums gribas, lai vēl kāds paskatās” vai “Mēs te braucām no laukiem garām un izdomājām iebraukt, jo bērns nedaudz klepo”. Līdzi – ne informācija par agrāk veiktiem izmeklējumiem, ne par medikamentiem, kas ir lietoti…
Īstenībā cilvēki ir ļoti jauki un savā starpā var daudz ko nokārtot, ja sarunājas. Konflikti rodas tur, kur abas puses kaut ko noklusē, nav godīgas viena pret otru. Ikviens var nonākt situācijā, kad nav naudas, par ko nopirkt zāles, bet tad pasaki, un meklēsim risinājumu kopā! Ar dažiem ļoti cenšamies auklēties – ja redzam, ka grib rūpēties par savu bērnu, bet saprašanas līmenis ir ļoti zems. Gadījies zīmēt uz lapiņas un skaidrot, ko nozīmē trešdaļa tabletes, cik daudz ir 2,5 mililitri. Gadījušās mammas, kas tā īsti neprot lasīt – reti, bet ir.
Ja cilvēks ir motivēts, viņš sava bērna labā var iemācīties un izdarīt ļoti daudz – tur nevajag diplomus vai finansiālu ieguldījumu, tikai gribēšanu un neatlaidību, kā arī spēju pieņemt realitāti un ar to sadzīvot.
