Piekdienas vakarā Gulbenes kultūras centrs bija jaunu cilvēku pārpilns. Visi vēlējās redzēt iepriekš plaši izdaudzināto jauniešu izrādi jauniešiem, kuru pēc sengrieķu autora Aristofāna komēdijas “Lisistrata” motīviem mūsdienu noskaņās iestudējis 22 gadus vecais Viktors Gomess, kurš nav zaļais gurķis teātra lietās. Dzimtenē, Spānijā, viņš jau skolas gados kopā ar draugiem esot aizrāvies ar teatrāliem eksperimentiem. Viktors pats ir studējis aktiermākslu. Gulbenes novada jauniešu lokā Viktors kā brīvprātīgais, kurš te ieradies pagājušā gada pavasarī, ir pazīstams un cienīts. No viņa un aktieriem skatītāji gaidīja kaut ko Gulbenē vēl nebijušu, kā jau tas tika sasolīts. Vai sagaidīja? Jā!
Paldies par uzdrīkstēšanos!
No jauniešu sajūsmas, izrādei beidzoties, sapratu, ka ir trāpīts mērķī. Laikam ne jau tāpēc, ka, vienkāršoti raugoties, izrāde bija par seksu, par attiecībām starp diviem dzimumiem. Svarīgākais, ka tie, kuri darbojās izrādē, to darīja azartiski, asprātīgi un ar pašvērtības sajūtu. Aktieri ir “padsmitnieki”: Egils Šmidris, Armīns Maslovskis, Edijs Miezīts, Rihards Maks, Kristers Začs, Zane Indzere, Diāna Supe, Ance Lauva – Salnāja, Andra Lauva – Salnāja, Gundega Sebre, Ieva Zīlmane, Baiba Miezīte, Inga Venera, Dita Augule. Pēc izrādes pieaugušie aktieriem teica paldies par uzdrīkstēšanos, jo viņi no sava skatījuma runāja par mūžīgajām tēmām, kurām nav vecuma cenza.
Pēc izrādes viena no aktrisēm – Ance Lauva – Salnāja – “Dzirkstelei” sacīja: “Bija daudz skatītāju, kas dod impulsu tēlot savu lomu. Kaut arī mums gadījās šādas tādas ķibeles, skatītāji to neievēroja, jo izrāde galu galā bija ļoti saistīta ar improvizāciju. Skatuves izvietojums piešķīra izrādei tādu tā kā odziņu. Režisors ir lielisks, no viņa varam mācīties, kā uzlabot savas aktierprasmes. Viņš ir izcils skolotājs! Mēģinājumos strādā nopietni, bet nepazūd arī jautrība. Mēģinājumi pie Viktora uzlabo garastāvokli.”
Lugas sižeta līnijas papildināja atpazīstamās kultūras ikonas (mūzika, personības, filmu epizodes), kuras globalizācijas laikmetā stilīgiem cilvēkiem ir kopīgas gan Latvijā, gan Spānijā, gan citur pasaulē.
Defekts kļūst efekts
Pārsteigums bija, ka izrāde norit divās telpās ar sieviešu un vīriešu tualetei raksturīgajiem simboliem pie ieejas durvīm. Vispirms, protams, devos uz “sieviešu klubiņu”. Atviegloti uzelpoju, redzot, ka bez manis zālē ir vēl dažas vecākas kundzes. Sākoties izrādei, sapratu, ka tajā jebkurš defekts ir mērķtiecīgs efekts. Aktrises, kuras bija sanākušas uz šo “sapulci” (kuru kavēt esot stilīgi), nebija nekādas modeļu parametriem atbilsošās daiļavas. Viņas nepeldēja pa “mēli”, soļi brīžiem bija skaļāki par sacītajiem vārdiem. Aktrises bieži vien izkliedza tekstu tipiskā gulbeniešu izloksnē un lietoja šai paaudzei iemīļotos mīļvārdiņus, tādus, kā, piemēram, “stulbums”. Te viss notika pa īstam – gan kliegšana, gan apliešana ar aukstu ūdeni. Nolēmu ielūkoties puišu auditorijā. Tā skaitliskā ziņā bija uz pusi mazāka nekā meiteņu. Puiši uz lielā ekrāna vēroja videotiešraidi no blakuszālē notiekošās izrādes, kuru tur filmēja “spiegs”. Pāris baltos palagos ietērptu sengrieķu komentēja ekrānā notiekošo apmēram tā: “Sievietes vienas pašas ir sagājušas sviestā.”
Kad izrādes sižeta līnija prasīja uzsākt aktīvu diskusiju starp abiem dzimumiem, arī skatītāji apvienojās. Mēs piepildījām gan lielo zāli, gan balkonu, gan skatuvi. Dažs no publikas arī izrādes gaitā tika ierauts spēles laukumā. Sekoja elegantas epizodes ar izcilu aktierspēli. Skatītāji reaģēja momentā, skaļi aplaudējot.
