Beļavas pagasta piemājas saimniecības “Rozītes” saimnieks Jānis Rožlapa ir starp tiem nedaudzajiem novada mājražotājiem, kas sadarbojas ar organizāciju “Zemes draugi” un reizi nedēļā atbilstoši pieprasījumam uz Rīgu sūta pašcepto rudzu maizi, kā arī medu un vaska sveces.
“Mani uzrunāja Ligita Zvirbule no Tirzas, kura arī meklēja iespējas savas produkcijas pārdošanai. Viņa bija tā, kas pirmā sāka sadarboties ar “Zemes draugiem” un uzaicināja šīs organizācijas pārstāvjus iepazīties ar vairākām mūsu novada zemnieku saimniecībām. Tad arī saņēmu uzaicinājumu sūtīt savu produkciju uz Rīgu. Sākotnēji šo rīcību apdomāju, jo pirms tam jau pats biju sācis piegādāt medu uz bioproduktu veikalu Rīgā “Vērtību maiņa”, kas ir ģimenes uzņēmums. Ar veikalu sadarbojos jau divus gadus,” stāsta J.Rožlapa.
Eiropā medus nepietiek
Piegādātās produkcijas apjomu nosaka patērētāju pieprasījums. Cilvēki, kuri vēlas iegādāties bioloģiski ražotu medu, piesakās veikalā. Tālāk pasūtījums pa tālruni vai ar interneta starpniecību nonāk līdz “Rozītēm”. ”Šī sadarbība ar veikalu mani apmierina, tikai produkciju krietni sadārdzina pievienotās vērtības nodoklis,” bilst Jānis. Medu, kas vākts Beļavas pagasta pļavās, bitenieks vairākiem klientiem Rīgā piegādā arī individuāli. “Lai mani būtu vieglāk sameklēt, savai produkcijai pievienoju ne tikai adresi, bet arī tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi,” stāsta “Rozīšu” saimnieks. Pieprasījums pēc medus ir arī tepat, Gulbenē. Netrūkst arī bitenieku savstarpējās konkurences, ko itin bieži aizstāj sadarbība. “Mani sadarbības un konkurences partneri ir bitenieks no Talsiem un Valmieras. Ja vienam medus pietrūkst, tad izlīdzas otrs. Mēs Latvijā savstarpēji konkurējam, bet Eiropā izjūtams ļoti liels medus trūkums. Tieši tāpēc arī Latvijā veikalos ir nopērkams trešās pasaules valstu medus. Arī Latvijas biškopji varētu iziet ar savu produkciju ārpus valsts robežām, bet šobrīd veiksmīgi izdodas pārdot medu tepat,” secina J.Rožlapa. Viņa mērķis ir bišu saimes palielināt līdz simts.
Jānis uzskata, ka biteniekiem tomēr ir jāapzinās, cik daudz darba jāiegulda, lai burkās varētu pildīt medu. “Man nav saprotams, kāpēc īpaši rudenī bitenieki nolaiž medus cenu un trīslitru burku pārdod pat par astoņiem deviņiem latiem. Šāda cena ir krietni zem pašizmaksas. Es cenu nenolaižu. Diemžēl mūsu novada bitenieku piedāvātais medus salīdzinājumā ar citu piedāvāto ir starp lētākajiem. Ja pie mums par trīs litriem medus prasa 15 latus, uzskatot, ka tas jau ir daudz, tad citviet medus ir daudz dārgāks,” viņš saka.
Maizi cep pēc pasūtījuma
Rudzu maizi jau trešo gadu Jānis cep tikai pēc pasūtījuma. Viņš novērojis, ka arvien vairāk cilvēku baltmaizes vietā izvēlas veselīgo klona maizi. “Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka Latvijā trūkst labu rudzu graudu. Novadā ir tikai dažas bioloģiskās zemnieku saimniecības, kur varu iegādāties bioloģiskai maizei atbilstošus miltus. Es necenšos iziet uz kvantumu, jo par galveno uzskatu kvalitāti, tāpēc nedēļā vidēji izcepu piecus līdz septiņus, dažkārt arī desmit kukuļus rudzu klona maizes. Maizes krāsni kurinu vienu vai divas reizes nedēļā. Kukuļi katru nedēļu aizceļo gan uz veikalu Rīgā, gan tos pārdodu ar jau minēto “Zemes draugu” starpniecību,” stāsta Jānis. Viņš neslēpj sašutumu par kontrolējošo iestāžu radīto birokrātiju. “Mums ir tā, ka Briselē ir viens likums, Latvijā – otrs, bet Gulbenē – trešais. Iespējams, tieši tāpēc arī mūsu novadā ir neliels skaits pārtikas mājražotāju. Septiņi astoņi mājražotāji pa visu novadu tas taču nav nekas! Satiekoties ar citu novadu mājražotājiem, nācies dzirdēt, ka citviet prasības nav tik drakoniskas. Uzskatu, ka divreizēja saimniecības kontrole mēnesī tomēr ir par traku. Noprotu, ka lielākas prasības būs arī biteniekiem,” domā J.Rožlapa. Bieži vien kopā ar medus burkām un maizes kukuļiem uz Rīgu tiek vestas arī vaska sveces. Jānis apguvis arī šo prasmi. “Sadarbība ar veikalu Rīgā, organizāciju “Zemes draugi”, kā arī ar citiem klientiem man neļauj kļūt bagātam. Esmu tikai izticis,” piebilst bitenieks.
