Siltā laika dēļ ziemas miegā vēl nedus jenotsuņi un āpši, kā arī, iespējams, lāču tēviņi, stāsta Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.
Vienlaikus J.Ozoliņš norāda, ka vairāku dzīvnieku nedošanās ziemas guļā tos neietekmē negatīvi un siltā laika ietekme vairāk vērtējama neitrāli vai pat pozitīvi.
“Ja ziemas miega snaudēji – āpši un jenotsuņi – jūt, ka laiks ir pietiekami silts un var atrast barību, viņi pamet ziemas miegam sagatavotās mītnes un turpina savas aktivitātes,” klāsta J.Ozoliņš.
Siltais laiks ietekmējis arī lāčus, un, lai gan lielākā daļa mātīšu ir devušās ziemas guļā, tēviņi siltā laika dēļ, ļoti iespējams, vēl klaiņo mežos.
Precīzs lāču skaits, kas mīt Latvijas mežos, gan nav zināms, bet dienesta pārstāvis pieļauj, ka tie varētu būt 10 līdz15 lāči, un parasti lielie zvēri sastopami pierobežā ar Igauniju un Krieviju.
Pēc viņa vārdiem, Latvijā mīt arī tādas sugas, kas dodas ziemas miegā neatkarīgi no laika apstākļiem. “Eži, susuri, sikspārņi ir tie, kuri neatkarīgi no tā, vai laiks ir silts vai auksts, dodas gulēt ziemas miegu,” saka J.Ozoliņš.
Laika apstākļi bez sniega negatīvi var ietekmēt tos dzīvniekus, kuri ziemā maina sava kažoka krāsu uz gaišāku. “Zaķi, kuru kažoks ir kļuvis balts, ir vieglāk pamanāmi un vieglāk var kļūt par medījumu kādam plēsējam vai medniekam.”
Savukārt stirnas siltais laiks ietekmē pozitīvi – tām ir vieglāk atrast barību un to pārvietošanās nav apgrūtināta kā laikā, kad zemi klāj sniegs.
“Siltā laika negatīvās sekas var parādīties, ja laiks pēkšņi kļūs daudz aukstāks, tad varētu būt vairāk ziemas upuru, taču tas saistāms arī ar to, ka siltā laika dēļ meža zvēri ir vairāk savairojušies,” min J.Ozoliņš.
Viņš saka, ka zvēri, kuri guļ ziemas miegā, savas migas sagatavo neatkarīgi no tā, vai laiks ir silts vai auksts, vien tad, kad laiks ir siltāks nekā ierasts, atsevišķas sugas savas migas var sākt gatavot dažas nedēļas vēlāk.
