Novadu izglītības darba vadītāji, arī Arnis Šķēls, pagājušajā nedēļā tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai runātu par vairākām nākotnes iecerēm.
Vaučeru sistēma Pirmkārt, ministrs runāja par, manuprāt, visai kutelīgu situāciju vispārējā izglītībā. Tie ir vaučeri. Ministrija ir veikusi aprēķinus, ka viena vaučera cena varētu būt 1500 vai 1600 latu uz gadu vienam skolēnam. Šis vaučers ir vecākam, un viņš ar to var doties uz jebkuru izglītības iestādi, sakot, redz, kur ir mans vaučers un es esmu izvēlējies jūsu izglītības iestādi. Paredzēts, ka šā vaučera summa pilnībā visu nosedz. Protams, te viss līdz galam īsti nav saprotams un rodas milzīgi daudz jautājumu – vai šis vaučers, piemēram, nosegs transporta un ēdināšanas izdevumus? Ja mēs paņemam mūsu mazāko skolu, kur ir 60, 70 bērni, tad tikai uzturēšanas izdevumi uz vienu bērnu vien jau ir 2000 latu gadā, nemaz nerunājot par pedagogu algām. Te jāpanāk konsensus ar pašvaldībām, tikai tad šī sistēma var strādāt. Es gan pagaidām neredzu lielu atšķirību vaučeriem no modeļa nauda seko skolēnam. Šis jaunums, manuprāt, ir identisks šim principam – nauda seko skolēnam.
Ministrs gan saka, ka, ieviešot vaučerus, būs skolu konkurence, bet tā jau reāli pastāv šobrīd.
Mazās skolas un mācību saturs
Otra pozīcija, par kuru runājām, bija mazo skolu programma. Šobrīd ir nodefinēts, ka mazā skola ir no 50 līdz 100 bērniem. Tikšanās laikā tika runāts par trim variantiem: maza skola kā filiāle – to jau mēs pēc savas pieredzes zinām, kas tā ir, atvērtā skola, kura varētu būt kā sava veida konsultpunkts; skola kā daudzfunkcionālais centrs, kur tiek sniegti visdažādākie pakalpojumi.
Trešā pozīcija, par kuru runājām, – mācību saturs. Tika uzdots jautājums, kas notiks ar mācību gada garumu. Ministrs atbildēja, ka tas vairs nav dienas kārtības jautājums numur viens.
Pašvaldības un arodskolas
Šobrīd tiek arī apturēti visi ERAF finansējumi arodskolām, neskatoties kādā kondīcijā tie ir. Izanalizējot situāciju, ir secināts, ka, iepirkumiem sadārdzinoties, 64 miljoni, kas bija paredzēti visām arodskolām, pietrūks. Ministrs uzskata, ka viss jāaptur un šis finansējums ir jāpārdala sešām, septiņām arodskolām.
Un vēl viena novitāte – ja iepriekš bija vienošanās, ka arodvidusskolas pašvaldības pārņem līdz 2015.gada janvārim, tad šobrīd ir pateikts, ka tas tomēr varētu būt 2013.gada 1.decembris.
Tās ir tikai nākotnes vīzijas. Ministrs ir paredzējis izveidot piecas darba grupas, kuras strādātu kādā no šiem blokiem, un tad nāktu ar konkrētiem reāliem priekšlikumiem.
Varētu vienkāršot prasības pedagogiem
Tāpat ministra uzrunā diezgan skaidri izskanēja šis signāls, ka turpmākajos gados skolotāju skaits būs jāsamazina par 6000. Iespējams, kontekstā viņš to bija domājis citādi. Bet ministram ir taisnība, un ne jau ministrija samazinās, bet ir dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību tas vienkārši notiks dabiski.
Piemēram, šobrīd tiek runāts, ka varētu vienkāršot prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai, kā rezultātā viens pedagogs varētu mācīt nevis vienu vai divus, bet gan četrus vai piecus mācību priekšmetus, lai veidojas kaut cik loģiska slodze un adekvāta samaksa. Līdz ar to automātiski izglītības iestādes vadītājam būs jāpieņem lēmums, ka kāds skolotājs būs lieks.
Mūsu novadā mācību gada sākumā reizēm ir situācija, ka trūkst matemātiķa vai fiziķa, bet tas tiek atrisināts. Skolas kooperējas. Priekšmetu skolotāji, kam ir mazs stundu skaits, brauc uz citām skolām, bet tas jau nav optimālākais modelis.
