Veidi, kā norobežoties no ārpasaules, var būt dažādi – cilvēka paša veidoti, neapzināti, sabiedrības uzspiesti. Frizūra, mājas žogs vai aizkari var liecināt par vēlmi paslēpties no svešām acīm. Sagaidot garīgo attīstību, cilvēki nodod klusēšanas zvērestu un pilnībā atsakās no kontaktēšanās ar ārpasauli. “Norobežošanās no sabiedrības var būt gan destruktīva, gan vērsta uz garīgu attīstību,” pauž psihoterapeits Andris Veselovskis. Vai norobežošanās ir normas robežās vai gluži pretēji un apkārtējiem jāsāk uztraukties par tuviniekiem – to var spriest pēc cilvēka dzīves gājuma. Bēgšana no sabiedrības var būt slimības izraisītas sekas, piemēram, depresijas un šizofrēnijas, pazušana no sabiedrības var būt veids, kā atbrīvoties, piemēram, no alkoholisma, pauž A. Veselovskis. “Jāatrod vidusceļš, kā rīkoties, ja ir vēlme palikt vienam,” iesaka psihoterapeits.
Skumjās novēršas
“Pēc tēva bērēm mamma pilnīgi no mājas vairs neiziet. No rīta pirms brokastīm biju pie viņas aizbraucis, pēc tam piebraucu pēcpusdienā, un viņa joprojām sēdēja turpat, kur no rīta – virtuvē pie galda,” bažās par savu mammu dalās Raivo. Tēva aiziešana mūžībā māti satriekusi.
Pēc bērēm pagājis tikai mēnesis. “It kā liekas normāli, ka māte sēro, jo ar tēvu kopā bija nodzīvoti 37 gadi. Taču tik krasa norobežošanās un nevēlēšanās kontaktēties rada bažas. Viņa pat neēd. Mēģinu izvilkt māti no mājas, aicinu līdzi uz savām mājām, taču viņa atsaka. Mana māsa uzskata, ka jāļauj mammai skumt, jo vienā dienā nevar aizmirst ar tēvu kopā nodzīvotos gadus. Es domāju, ka mammai jāiziet sabiedrībā,” pauž Raivo.
Cilvēka vēlme krīzes situācijās palikt vienatnē ir dabiska, taču ir situācijas, kad tuviniekiem vajadzētu pieskatīt un atbalstīt savus radiniekus, iesaka A. Veselovskis. Tuvinieka aiziešana mūžībā ir tieši šāda situācija. “Ir tautas, kur tuvinieki pēc bērēm veselu gadu nēsā melnas drānas. Visa sabiedrība kopā ar tuviniekiem izsēro, kas ir ļoti svarīgi,” norāda psihoterapeits. Bēdu noliegšana var novest cilvēku līdz depresijai, no zaudējuma sāpēm var atbrīvoties sērojot, pārliecināts A. Veselovskis.
Nevienam neatbild
“Uz telefona zvaniem neatbild vai telefons vispār ir izslēgts,” par savas māsas paradumiem stāsta Aija. “Sākumā uztraucos par māsu, taču tad pieņēmu šādu attiecību modeli. Kad viņa slikti jūtas, viņa izvairās pilnīgi no visiem. Vistrakāk ir tad, kad depresīvais noskaņojums sakrīt ar brīvdienām darbā. Pēdējo reizi viņai bija trīs brīvdienas, un trīs dienas viņa no visiem izvairījās. Zinu, ka tas nav normāli, taču jūtu, ka es viņai palīdzēt nevaru. Es saprotu, kāpēc viņai ir slikti, taču katra padomu došanas reize izgāžas. Esmu kā līdzatkarīgā, kura nevis nostrostē māsu, dod padomu, bet paglauda pa spalvai un saka, ka tā tas ir,” pastāsta Aija.
“Depresīvas pazīmes nevar ignorēt,” norāda A. Veselovskis. Ja cilvēks ir sabiedriski aktīvs, bet pēkšņi norobežojas no sabiedrības, tas norāda uz problēmām. Darbā cilvēks it kā saņemas un neparāda savu nospiesto garastāvokli, taču mājās “izplūst”. Ja cilvēks komucicē un izrunā savas problēmas, tas ir solis pretī savai atveseļošanai. Pretējā gadījumā problēmas tikai samilst, atzīst psihoterapeits. Viņš norāda, ka norobežošanās no sabiedrības pieņemama ir gadījumos, kad cilvēks cenšas atbrīvoties no atkarības. Tas palīdz nekrist kārdinājumā atgriezties pie alkohola vai narkotikām. Taču šādā gadījumā radinieki zina, kur tuvinieks palicis, un neraizējas, ka ar viņu noticis kaut kas slikts.
Dzīvo alā
“Stagnācija. Par garīgu attīstību to noteikti nevar saukt,” šādi A. Veselovskis komentē gadījumu Krievijā, kur pirms pieciem gadiem kāda sekta izraka alu un gaidīja tajā pasaules galu. Norobežojušies no ārpasaules bija aptuveni 30 cilvēki. Vietējai varai sektanti bija paziņojuši, ka dzīvo alā pēc pašu vēlēšanās. Bet policiju sektanti brīdināja, ka viņiem ir ieroči, petroleja, gāze un nepieciešamības gadījumā uz iebrucējiem tiks atklāta uguns, kas aizdedzinās alā esošos kurināmā krājumus. Noskaidrojās, ka uz šādu rīcību cilvēkus pamudinājis sektas dibinātājs. Cilvēki uzsaktīja sevi par izredzētajiem un negribēja, lai viņus no ārpasaules kāds traucētu. “Dievs mums lika šādi rīkoties, un debesīs par mums raksta grāmatu,” sektas vadītājs skaidroja cilvēku rīcību. Sektas līderis tika aizturēts, un viņam tika diagnosticēta šizofrēnija.
