Iedzīvotāju aptaujas, ko veikusi kompānija Compensa Life, rezultāti liecina, ka tikai puse Latvijas iedzīvotāju pievērš uzmanību valstī esošajai pensiju sistēmai un diskusijām par iespējamajām izmaiņām tajā. Aptaujas rezultāti liecina, ka 27% iedzīvotāju neseko izmaiņām normatīvajos aktos, jo netic, ka kādreiz vispār saņems pensiju, bet 16% norāda, ka nesaprot, kā pensiju sistēma funkcionē. Savukārt tikai 5% respondentu neseko izmaiņām pensiju sistēmā, jo uzskata, ka viņiem pašiem ir jārūpējas par savām vecumdienām.
Pētījumā piedalījās iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem, tāpēc secinājumus iespējams izdarīt arī par to, ko katrā no reģioniem cilvēki domā par pensijas sistēmu, aktualitātēm un pašu redzējumu par nākotnes pensijām. Interesanti, ka visnegatīvāk kopumā ir noskaņoti Zemgales iedzīvotāji, bet Rīgas un tās apkārtnes, Kurzemes un Latgales iedzīvotāji salīdzinoši optimistiskāk raugās uz valsts pensijām un nākotnes izredzēm, tās saņemot.
Vērtējot respondentu uzskatu atšķirības reģionālā griezumā, var secināt, ka, piemēram, kurzemnieki statistiski ir visvairāk informēti par norisēm pensiju sistēmā – kopumā 51% Kurzemes iedzīvotāju norādījuši, ka ir informēti par pensiju sistēmu. Savukārt vismazāk informēti par pensiju sistēmu ir zemgalieši – 42%, tomēr tajā pašā laikā Zemgalē visvairāk ir tādu iedzīvotāju, kas uzskata, ka pensija tieši ietekmēs viņu labklājību vecumdienās.
Vidzemē dzīvojošie savos uzskatos par pensiju sistēmu ir gandrīz tikpat negatīvi noskaņoti kā Zemgalē – ja Zemgalē nezinātāju ir 55%, tad Vidzemē tādu ir 54%. Tāpat arī procentuāli Vidzemē un Zemgalē vislielākais skaits aptaujāto netic, ka kādreiz vispār saņems pensiju – attiecīgi 35% un 34%. Vienlaikus jānorāda, ka vidzemnieki ir salīdzinoši labi informēti par pensijas sistēmu kopumā, respektīvi, tikai 13% ir norādījuši, ka nezina kā pensiju sistēma funkcionē.
Savukārt Latgales iedzīvotājus var uzskatīt par salīdzinoši optimistiskiem, uz pārējos reģionos aptaujāto respondentu fona. Tā, piemēram, vairāk nekā 32% latgaliešu kopumā seko līdzi dažādām aktualitātēm un gandrīz katrs piektais apzinās to, ka pensijas apmērs tieši ietekmēs viņa labklājību vecumdienās. Tomēr tajā pašā laikā Latgalē ir vislielākais īpatsvars respondentu, kuri norādījuši, ka īsti nesaprot kā strādā pensiju sistēma. Kā interesantu faktu var minēt to, ka Latgalē un arī Rīgā ir vismazāk skeptiķu – attiecīgi 24% un 23% netic, ka vispār kādreiz saņems pensiju. Citos reģionos šie rādītāji ir salīdzinoši augstāki.
„Analizējot aptaujas rezultātus, diemžēl ir jāsecina, ka salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits seko līdzi un domā par savu labklājību vecumdienās. Ņemot vērā iedzīvotāju zemos uzticības rādītājus politiskajai sistēmai kopumā, ir saprotama iedzīvotāju neticība arī pensiju sistēmai. Taču uzmanīgu dara fakts, ka tajā pašā laikā tikai 5% sabiedrības ir apziņa, ka arī pašiem ir jārūpējas par savām vecumdienām. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām lielā mērā paļaujas uz valsti, bet paši nav noteicēji par savu nākotnes labklājības līmeni,” norāda Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs.
Compensa Life veiktā kvantitatīvā pētījuma ietvaros kopumā tika aptaujāti 1085 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
