(Turpinās no 1.decembra “Dzirksteles”)
Latvijas PSR Tautas komisāru padome 1940.gada 27.augustā pieņēma formālu lēmumu pārveidot Latvijas Tautas armiju par Sarkanās Armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu. Teritoriālu korpusu veidošana neietilpa PSRS stratēģijā, tādēļ šāds ar Latviju cieši saistīts formējums bija paredzēts tikai uz gadu, tad tas pārvēršams par eksteritoriālu korpusu.
Strēlnieku korpusa sastāvā bija paredzēta tikai viena aviācijas eskadriļa. 1940.gada septembra sākumā par eskadriļas dislokācijas vietu tika izvēlēta Gulbene, lai gan 28.augustā saņemtajā korpusa organizācijas plānā formējamās eskadriļas dislokācijas vieta nebija noteikta. Mašīnrakstā rakstītajā plānā redzams, ka formējamās eskadriļas izvietošanas sadaļā atstāts tukšs laukums, bet vēlāk ar tinti ierakstīts – Rīga. Korpusa komandiera ģenerāļa Roberta Kļaviņa 3.septembra pavēle apstiprina, ka par eskadriļas dislokācijas vietu izvēlēta Rīga. Vajadzēja gaidīt arī pavēli par eskadriļas komandiera iecelšanu, tomēr sākotnēji tika izraudzīts vienības formēšanas procesa vadītājs. 6.septembrī štāba operatīvā daļa ziņoja, ka korpusa aviācijas eskadriļa jāformē Gulbenē un formēšana jāuzņemas Aviācijas pulka komandierim pulkvedim Rūdolfam Kandim līdz eskadriļas komandiera iecelšanai.
Karavīru atlase
Aviācijas pulka komandiera vadībā jau 7.septembrī Gulbenē tika uzsākta 24. strēlnieku korpusa Atsevišķās aviācijas eskadriļas formēšana. Neapšaubāmi, vienības veidošanas galvenie uzdevumi bija padomju varai pieņemama personālsastāva atlase un iespējami labākais eskadriļas nodrošinājums, tādēļ tika strādāts gan pie karavīru saraksta sastādīšanas, gan pie vienības nodrošinājuma un apgādes jautājumu risināšanas. Darbs tika uzsākts nekavējoties un ritēja labi, jo līdz 10.septembrim Aviācijas pulkā bija saņemtas eskadriļas formēšanai nepieciešamās apgādes tabulas, kā arī atļauja izņemt vienības apgādei nepieciešamās mantas no Rīgas kara aerodroma. Jau 11.septembrī izvēlētās mantas un materiāli, izņemot lidmašīnas, tika gatavoti pārvešanai uz Gulbeni ne tikai no Rīgas, bet arī no Krustpils. Turklāt līdz 11.septembrim bija sastādīts jaunās eskadriļas karavīru saraksts, kurā iekļautie Rīgas un Krustpils eskadriļas karavīri tika sagatavoti nosūtīšanai uz Gulbeni.
Vienības apgādei nepieciešamo lietu pārvešana bija sagatavota, bet nācās gaidīt pasūtītos dzelzceļa vagonus. Karavīru nosūtīšana uz Gulbeni aizkavējās vēl uz ilgāku laiku, jo nebija zināms, kad no Baltijas Sevišķā kara apgabala pienāks apstiprinājums izvēlēto eskadriļas karavīru sastāvam. Ar izvēlēto korpusa eskadriļas karavīru apstiprināšanu nesteidzās, jo notika sarakstā iekļauto karavīru saskaņošana un pārbaude, piemēram, 12.septembrī Padomju Savienības Gaisa spēku štāba personālās nodaļas vadītājs biedrs Paromonovs ieradās iepazīties ar formējamā vienībā iedalīto komandējošo sastāvu. Atsevišķi karavīri no Rīgas uz Gulbeni tika nosūtīti jau septembra vidū, lai uzsāktie darbi eskadriļas formēšanā virzītos uz priekšu. Viens virsnieks kā vietraudzis Gulbenē ieradās jau 13.septembrī pēc eskadriļas novietojuma vietas piešķiršanas. Seši karavīri uz Gulbeni devās 15.septembrī, pavadot no Zasulauka un Torņkalna stacijas izsūtītos vagonus ar korpusa eskadriļas vajadzībām izvēlētajām mantām. Šajā pašā dienā no Krustpils uz Gulbeni ar vienu pussmago automašīnu nogādāja fotolaboratorijas inventāru un apgādes mantas.
Eskadriļas novietojums un amatu sadalījums
Gulbenē bija jāatrod piemērotas telpas formējamai vienībai, jo skaitliski tā bija daudz lielāka nekā iepriekšējā eskadriļa, turklāt garnizona telpas korpusa vajadzībām nebija pieejamas. Telpu jautājums tika atrisināts septembra vidū, kad ar Gulbenes pilsētas komandanta Peščonceva rīkojumu vienībai piešķīra ēkas Vecgulbenes Mācītājmuižas centrā. Izveidojās tāda situācija, ka Gulbenes aerodroms atradās pilsētā, bet eskadriļai piešķirtās telpas – ārpus pilsētas, tas ir aptuveni 2 kilometri dienvidrietumu virzienā no aerodroma. Novietojuma pārvietošana no Gulbenes garnizona uz Mācītājmuižu notika 17.septembrī, tur sāka iekārtot karavīru kazarmas, eskadriļas štābu, saimniecības noliktavu un vēlāk arī karavīru veikalu.
Personālsastāva jautājumā viss 1940.gada septembra mēnesis bija gaidīšanas laiks, jo Aviācijas pulkā netika saņemta ne 24. strēlnieku korpusa Atsevišķās aviācijas eskadriļas komandiera iecelšanas pavēle, ne personālsastāva apstiprinājums.
Pavēle attiecībā uz korpusa eskadriļas komandiera iecelšanu un personālsastāvu tika izdota 1940.gada 4.oktobrī. Saskaņā ar šo dokumentu par Gulbenē dislocētās Atsevišķās aviācijas eskadriļas komandieri iecelts pulkvedis – leitnants Žanis Jēre. 1940.gada 7.oktobris kļuva par dienu, kad 24. strēlnieku korpusa Atsevišķā aviācijas eskadriļā pārskaitīja gan virsniekus, gan instruktorus, gan obligātā dienesta karavīrus.
Amatu sadalījuma sakarā jāuzsver, ka vienīgi komandiera vietnieka un politiskā vadītāja postenis bija pārāk nozīmīgs, lai to uzticētu kādam no bijušās Latvijas armijas virsniekiem. Šajos amatos iecēla uzticamus Sarkanās Armijas virsniekus. Zināms, ka eskadriļas štāba priekšnieka amatā tika iecelts kapteinis Aleksandrs Tomass, fotogrammetriskās nodaļas priekšnieks – Ernests Jākobsons. Virsnieku atmiņas liecina, ka eskadriļas lidmašīnu vadu komandieru godā apstiprināti: kapteiņi Vilis Munters, Oļģerts Pukše, kā arī bijušais jūras aviācijas kapteinis Kārlis Ercums. Galvenā inženiera amata pienākumus veica kapteinis Oskars Dzērvītis, viņš skaitījās arī komandiera palīgs tehniskās ekspluatācijas nozarē.
Papildinājums no Rīgas ierodas Gulbenē
Beidzot bija sagaidīts visa personālsastāva apstiprinājums un varēja sākt arī visu attiecīgo karavīru pārvietošanu uz Gulbeni. 1940.gada 7.oktobra pēcpusdienā ar diviem vilciena reisiem no Rīgas uz Gulbeni tika nosūtīti eskadriļā pārskaitītie karavīri.
Aviācijas pulka komandieris ziņoja, ka uzdevums paveikts un ar 1940.gada 7.oktobra pulksten 11.00 saformētā 24. strēlnieku korpusa Atsevišķā aviācijas eskadriļa nodota korpusa komandiera padotībā. No likvidējamā Aviācijas pulka Atsevišķā aviācijas eskadriļā bija ieskaitīti 46 virsnieki, 61 virsdienesta karavīrs un 73 obligātā dienesta karavīri.
Atsevišķu pavēlē iekļauto karavīru ierašanās Gulbenē notika vēl novembrī, piemēram, sarakstā iekļautais kapteinis – leitnants Kārlis Krastiņš, nerēķinoties ar minēto pavēli un pamatojoties uz Kara aviācijas priekšnieka ierosinājumu, visu oktobri bija piekomandēts Latvijas aeroklubam.
Uz Gulbeni pārceltie virsnieki sākotnēji dzīvoja „Zāles” viesnīcā pie dzelzceļa stacijas, vēlāk īrētās istabās pa visu pilsētu. Zināms, ka leitnants Teodors Brāķeris dzīvoja Krasta ielā 14, kapteinis-leitnants Kārlis Krastiņš pie tirgus laukuma – Tirgus ielā.
Lidmašīnu skaita palielināšana eskadriļā
1940.gada oktobra sākumā arī Gulbenē bāzētās lidmašīnas oficiāli ieskaitīja teritoriālajā korpusā. Tās bija deviņas SV-5 tipa lidmašīnas, kuras vēl trīsdesmito gadu vidū pēc Latvijas pasūtījuma uzbūvēja Beļģijā.
Atbilstoši plānotajam vienas eskadriļas lidotāju skaita palielinājumam bija jādomā arī par lidmašīnu skaita pieaugumu. Septembrī mēģināja papildināt vienību ar trīs lidmašīnām no Rīgas un sešām lidmašīnām no Valmieras, tomēr atļauja pārvietot šādu lidmašīnu daudzumu uz Gulbeni netika saņemta. Tikai 1940.gada 6.oktobrī no Valmieras uz Gulbeni tika pārdzītas divas KOD-1 tipa lidmašīnas, kuras atradās Latvijas Aizsargu eskadriļas sastāvā. 1940.gada 7.oktobrī Gulbenē bija saformēta eskadriļa ar vienpadsmit lidmašīnām.
Vairākiem virsdienesta karavīriem dienests jaunajā vienībā nebija ilglaicīgs, jo jau oktobrī viņi izteica vēlēšanos atvaļināties. Atvaļinātos karavīrus aizvietoja un papildinājumu ņēma no Aviācijas pulka karavīriem.
24. strēlnieku korpusa Atsevišķā aviācijas eskadriļa ar novietojumu Gulbenē bija vienīgā vienība, kas tika izveidota Aviācijas pulka likvidācijas procesā.
(Turpinājums sekos)
