Gulbenes novadā arvien vairāk cilvēku pievēršas truškopībai, audzējot šos dzīvniekus gan pašpatēriņam, gan pārdošanai. Starp viņiem ir arī Beļavas pagasta piemājas saimniecības “Pakalni” saimnieki Sandra un Raitis Skopāni. Viņi trušus audzē jau ļoti daudzus gadus.
“Trušus audzēja jau mūsu vecāki, tāpēc ar tiem gan es, gan mana sieva Sandra esam saistīti kopš bērnības. Tolaik trušu bija mazāk, bet tagad vasarā, kad mātēm sadzimst mazuļi, trušu skaits sasniedz gandrīz trīs simtus. Trušu audzēšanai esam pievērsušies tāpēc, ka ar tiem ir vieglāk tikt galā. Trusis sēd būrī un nav jāved uz ganībām,” stāsta Raitis. Saimnieki pārliecinājušies, ka truši vislabāk jūtas būros, kas atrodas telpās, jo tad dzīvnieki ir salīdzinoši mierīgāki nekā ārā. “Trušiem ir ļoti būtiski, lai īpaši tad, kad mātēm sadzimuši mazuļi, tās justos mierīgas. Būrus, kas atrodas ārā, var apdraudēt arī suņi. Bija laiks, kad pat naktīs nācās celties augšā un iet apraudzīt būrus, bet tagad ir kļuvis mierīgāk,” skaidro Raitis. Trušu būrus saimnieks gatavo pats savām rokām. Raitis nenoliedz, ka truši var dzīvot arī brīvā dabā iežogotā aplokā, bet tad ir jāaizmirst par šķirnes tīrību, jo veidojas asinsradniecība.
Galvenā ir kvalitāte
“Pakalnos” saimnieki audzē tikai šķirnes trušus. Iecienītas ir “Kalifornijas” un “Čehu albīna” trušu šķirnes. ““Albīni” ir lieli un masīvi dzīvnieki, tāpēc sevišķi piemēroti audzēšanai, lai iegūtu gaļu. Arī “kalifornieši” ir gaļas truši, bet augumā tie ir mazāki, toties ātraudzīgāki. Bezšķirnes jeb, kā mēs sakām, parastos trušus, kur ir dažādu šķirņu sajaukums, mēs gandrīz neaudzējam,” papildina Sandra. Saimnieki sadarbojas arī ar citiem šķirnes dzīvnieku audzētājiem, par primāro truškopībā izvirzot kvalitāti, nevis kvantitāti. Lai dzīvnieku ganāmpulks būtu vesels, Sandra pati trušus regulāri arī vakcinē. Šo pienākumu varētu uzticēt arī veterinārārstam, bet visu izšķir maksa par pakalpojumu. Saimnieki trušus pārdod dzīvsvarā. Izveidojies arī savs klientu loks. “Esam devušies pieredzē arī pie citiem trušu audzētājiem. Diemžēl uzskatām, ka Latvijā truškopība netiek īpaši atbalstīta. Arī trušu ādas nevienam nevajag. Ja trušādu iepērk par desmit santīmiem gabalā, tad mums neatmaksājas to pirms tam attaukot un izkaltēt. Gribētu paši iemācīties izģērēt ādas, bet šis process nav vienkāršs,” uzskata saimnieki.
Būvēs vasaras nojumi
Lai trušu saime varētu mieloties ar kvalitatīvu barību, tiek sēts āboliņš, ziemai tiek gatavots siens, kā arī izēdināti graudi, ko iepērk no zemniekiem. Lai ēdienkarte būtu vispusīga, Raitis jauc kopā dažādus graudus. Arī vasarā kopā ar āboliņu būrī tiek likta siena sauja. Varētu izbarot tikai auzas, bet truši tās labprāt ar ķepām izberot laukā no traukiem auzu viegluma dēļ. “Varētu iegādāties speciālas barotavas trušiem, bet tās ir dārgas. Ja izdotos sameklēt un nopirkt kaut vienu paraugu, pats tādas uztaisītu. Mēģināju pēc tām raudzīt internetā, bet tās netiek rādītas. Saprotami, ka visi grib nopelnīt,” prāto Raitis. Saimniekiem ir iecere trušu skaitu palielināt, tāpēc tiek domāts par īpašas vasaras nojumes jeb šēda būvēšanu. “Nojume dotu iespēju atdalīt jau paaugušos trušus no mātēm. Tas atvieglotu arī barošanas procesu. Ceram, ka šajā vasarā izdosies to uzbūvēt,” stāsta Sandra.
Siltumnīcas – sapņa piepildījums
“Pakalnu” saimnieki ir izmantojuši iespējas, ko dot Eiropas nauda, viņi iesnieguši projektu naturālo saimniecību pārstrukturizācijai un iegādājušies siltumnīcas. Lai daudz apjomīgāk varētu nodarboties ar truškopību, viņiem ieteikts padomāt par projekta iesniegšanu atbalsta programmā saimniecības modernizācijai.
Sandra atklāj, ka viņas sapnis ir rosīties plašās siltumnīcās, audzējot gan stādus, gan dažādas siltumnīcu kultūras. “Jau trešo gadu mums ir divas siltumnīcas, katra 48 kvadrātmetrus liela. Par to, kur likt izaudzēto, mums problēmu nav, jo audzējam ekoloģiski tīrus zaļumus, gurķus un tomātus, kurus pārdodam ne tikai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, bet arī pastāvīgajiem klientiem Rīgā un citur. Mūsu pusē cilvēki tomēr izvēlas lielveikalos piedāvātos dārzeņus, jo ir lētāki nekā pašu audzētie,” stāsta Sandra. Gan viņa, gan Raitis ikdienā veic arī citu darbu. Sandra ir pavāre kafejnīcā “Sonāte” Stāmerienā, bet Raitis mēro ceļu uz celtniecības firmu Alūksnē, tāpēc truškopība un siltumnīcas ir ģimenes papildu ienākumu garants, kā arī vaļasprieks.
