SANDA SOKOLOVSKA (centrā), viņas vīrs Ingus (blakus) ar meitām Paulu un Patrīciju, kā arī Sandas vecāki Ilona un Igors Burovi par lavandu skaistumu un aromātu priecāsies vēl visu jūliju. FOTO: NO PERSONISKĀ ARHĪVA
Lavandu dārzs Blomē vilināt vilina tūristus un kāziniekus
Lai saelpotos lavandu mieru un saplūktu paši savu lavandu pušķi, atliek tikai doties uz Blomi, kur jau piekto gadu apmeklētājus priecē Sandas Sokolovskas lolotais lavandu dārzs “Vienā mierā Dārza ielā”.
Lavandu dārzs Blomē viesiem atvērts vasarās lavandu ziedēšanas laikā. Šo vietu iecienījuši arī tūristi un kāzinieki. Tā ir viena no kāzu pieturas vietām Smiltenes novadā. To apmeklējot, ir iespējams ne tikai tikt pie brīnumainiem foto lavandu ziedēšanas laikā, bet jaunajam pārim ir iespēja arī kopīgi izveidot keramikas šķīvi ar kādu savu īpašo nospiedumu.
Lavandu dārza saimniece Sanda stāsta, ka šogad dārza atvēršana apmeklētājiem bijusi uz jautājuma zīmes. Lavandu audzētājiem aizvadītā ziema bijusi izaicinājumu pilna, ar kailsalu. “Pēc salnām lavandas tik lēni atkopās, ka sākotnēji nolēmām lauku šosezon publiskai apskatei neatvērt. Taču pamazām lavandas ir atkopušās, un šis ir tas laiks, kad tās zied un reibinoši smaržo,” stāsta Sanda un dara zināmu, ka lavandu dārza apmeklētājiem ieejas cenā ietilpst arī iespēja pašiem saplūkt savu lavandu ziedu pušķīti līdzņemšanai.
Lavandu laukā ir ierīkota arī īpaša vieta, kur romantiskā gaisotnē malkot tēju un kafiju, citā vietā ir ierīkoti šūpuļkrēsli, atsevišķi bildēšanās stūrīši. Lauka malā iekārtotas trīs piknika vietas, kur, iepriekš piesakoties, viesiem iespējams aizvadīt savus svētkus. Darbojas Patrīcijas kafijas bodīte.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Vētras uzvandītie galvaskausi nodoti ekspertīzei
Bauskā un apkaimē 11. jūlijā plosījās vētra, kad atsevišķās vietās brāzmās vēja ātrums sasniedzis pat līdz 31 metram sekundē. Nopostīta pilsētas zaļā zona, daudz bojājumu ēkām, bet līdzās zaudējumiem – arī atradumi.
Bauskas pilskalna parkā pēc vētras zem izgāztajiem kokiem atrasti galvaskausi un citi kauli. Mirstīgās atliekas varētu būt datējamas ar 15.-16. gadsimtu, tā pieļauj Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks.
“Šeit atradusies Svētās Ģertrūdes baznīca un tai blakus – kapsēta,” bilda R. Ābelnieks “16. gadsimtā tika izdota Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēle nojaukt veco Vairogmiestu pie pils un celt tā vietā jaunu, lielāku. 20. gadsimtā starpkaru periodā šeit tika ierīkots parks.”
Savukārt Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis skaidrojis, ka kauli var būt gan no iepriekš minētajiem senajiem apbedījumiem, gan 20. gadsimta karu liecība. Taču to noteiks ekspertīze.
Valsts policijā informē, ka 11. jūlijā Bauskas pilskalna teritorijā vētras laikā tika izlauzts teritorijā esošais koks, zem kura saknēm tika atrasti divi galvaskausi un citi kauli. Pašlaik Valsts policijā par notikušo ir uzsākta resoriskā pārbaude, un visi atrastie kauli nodoti ekspertiem to vecuma noteikšanai.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Alūksnē norisināsies vasaras kultūras akadēmija
No 19. līdz 21. augustam Alūksnē rīko vasaras kultūras akadēmijas “Novadu kultūras dzīves veidošanas izaicinājumi ārpus centriem. Pārrobežu sadarbības iespējas” pasākumus.
Organizators ir Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Aicināti Latvijas pašvaldību kultūras dzīves vadītāji, lai runātu par reģionu kultūras dzīves veidošanā aktuālām tēmām, lai iepazīstinātu ar jaunākajām atziņām mūsdienīgas kultūras pārvaldības īstenošanā un sniegtu neformālās tīklošanās iespējas.
“Alūksne ir novads, kas veicis mērķtiecīgus ieguldījumus sava kultūras mantojuma kopšanā un popularizēšanā. Plānojam, ka piedalīsies aptuveni 60 līdz 70 interesentu no visas Latvijas. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Alūksnes novada kultūrvietām, kuras būs kā iedvesmojošs piemērs, kā arī apmainīties savstarpējā pieredzē neformālās sesijās,” stāsta Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare.
Viņa atklāj, ka vasaras akadēmijas programmā paredzētas vairākas sadaļas, uzsvars uz kultūras dzīves veidošanos no centriem attālākās vietās, arī pierobežā, dalībnieki runās par pārrobežu sadarbību. Piedalīties solījušies Tartu – šīgada Eiropas kultūras galvaspilsētas – pārstāvji, kā arī Britu padomes, Francijas kultūras institūta, Ziemeļministru padomes biroja pārstāvji, kuri pastāstīs savu pieredzi.
Interesenti aicināti pieteikties līdz 5. augustam, aizpildot pieteikumu tiešsaistē “forms.gle/tQSa8a2sRtPhyLkAA”
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
Slēdz stādu laukumu
No jūlija slēgts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Pļaviņu kokaudzētavas dekoratīvo stādu tirdzniecības laukums Gostiņos. Šo produkciju tur vairs iegādāties nevarēs.
Uzņēmuma struktūrvienības “LVM Sēklas un stādi” direktors Māris Druvaskalns informēja, ka turpmāko divu gadu laikā uzņēmumā paredzēts atteikties no dekoratīvo stādu tirdzniecības un turpmāk pievērsties tikai meža stādu audzēšanai un tirdzniecībai, kas ir valsts pasūtījums. Saistībā ar to šogad slēgtas četras dekoratīvo stādu tirdzniecības vietas, kur nenotiek stādu audzēšana, arī Pļaviņu kokaudzētavā Aizkraukles novadā.
Pakāpeniski darbību noslēgs arī stādu tirdzniecība Kalsnavā, kur realizēs izaudzēto, bet jaunus stādus neaudzēs. Uzņēmuma vadītājs atzina, ka pēc rūpīgas izvērtēšanas, tomēr pieņemts šāds lēmums, lai visu darbību virzītu meža stādu ražošanā.
— Laikraksts “Staburags”
Jelgavā rīko Piena, maizes un medus svētkus
Jelgavā 31. augustā 24. reizi notiks Latvijas Piena, maizes un medus svētki.
Hercoga Jēkaba laukumā vienkopus varēs satikt maizes cepējus, biškopjus un piena produktu ražotājus no visas Latvijas, bet skvērā aiz kultūras nama notiks 22. Latvijas novadu siera diena. Tirgotāju pieteikumu reģistrācija turpināsies līdz 10. augustam vai kamēr ir brīvas tirdzniecības vietas.
Svētkos aicināti pieteikt dalību piena, maizes, medus produktu un šo izejvielu pārstrādes produktu ražotāji un tirgotāji, kā arī alternatīvo siera un piena produktu tirgotāji. Piedalīties aicināti arī pārtikas un nepārtikas produktu ražotāji un tirgotāji, kuru produkti var tikt izmantoti piena, maizes, medus produktu pārstrādē, kā arī šo produktu uzglabāšanā un servēšanā. Tāpat pasākumam tiek uzrunāti mākslas darbnīcu un izklaides atrakciju nodrošinātāji. Pašvaldības iestādes “Kultūra” kultūras darba speciāliste Santa Sīle atgādina, ka svētkos nav atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība.
Lai pieteiktu dalību pasākumā, tirgotāji aicināti aizpildīt pieteikuma veidlapu tīmekļvietnē “kultura.jelgava.lv”.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.