Pagājušās sestdienas pēcpusdienā Beļavas muižā notika Ražas svētki, kuri bija domāti kā atpūtas pasākums vietējai kopienai un katram interesentam, kurš vēlējās izbaudīt aizejošās vasaras pēdējās siltās dienas. Tajos piedalījās mākslinieki no vietējās mākslas studijas, novada amatierkolektīvu dejotāji, dziedātāji, aktieri, mājražotāji, kuri piedāvāja savu produkciju un interesentu grupas, kurām nav vienaldzīga Beļavas muižas nākotne.
Beļavas tautas nama vadītāja Dace Sīmane “Dzirkstelei” saka, ka šoreiz “Ražas svētki” bija veltīti kultūrai, jo paveiktais šajā jomā vasaras garumā arī ir mērāms, sverams un baudāms. “Šis bija atskats uz vasaras notikumiem Beļavas muižā. Kopā ar Ilzi Vanagu nolēmām, ka vajadzīgs kopsavilkums. Pašiem sev, iesaistītajiem un visiem, kas jutuši līdzi Beļavas muižai. Mērķis ir parādīt, ka šī vieta mums rūp un ir svarīga. Te es domāju ne tikai muižu, bet arī parku, apkārtni un estrādi. Nākotnē mēs noteikti varam to attīstīt un rīkot šeit pasākumus. To apliecina arī beļaviešu iesaiste gan šī, gan citu pasākumu organizēšanā.
cīmredzot viņiem tas ir svarīgi. Katrs palīdz, kā vien var. Kāds piedāvā ķirbi, kāds ziedu pušķi, cits iejaukt mīklu, cits zupu uzvārīt, tas liekas nekas liels, bet patiesībā mums ir ļoti liels atbalsts. Jau tas vien ir atbalsts, kad piezvana un pajautā: “Vai tev ko nevajag palīdzēt?” Kopā darbojoties, pasākums, kurš gan nebija nevienā plānā, izvērtās liels un apjomīgs. Ar to es gribu teikt, ka, iesaistoties vietējiem, visu var paveikt,” teica D. Sīmane.
Biedrības “tabureTE” pārstāve Tīna Žmuida “Dzirkstele” skaidro, ka šajā pasākumā viņa piedalās ar sietspiedes darbnīcu, kurā ikviens interesents var iegūt Beļavas muižas logo uz līdzi paņemta T krekla vai drēbes maisiņa. “Ar mūsu biedrības atbalstu jau vasarā notika vairāki pasākumi šeit Beļavas muižā. Šoreiz tā ir iespēja savā īpašumā iegūt unikālu logo ar sietspiedes paņēmienu, kas izgatavota Rīgā “Radošo darbu galerijā”, bet izstrādāts ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmolu fonda palīdzību un domāts muižas popularizēšanai. No viņu izstrādātajiem četriem variantiem, apkopojot cilvēku balsojumu, rezultātā tika izvēlēts šis, kuru šodien piedāvājam visiem, kas to vēlas,” stāsta T. Žmuida.
Par vasarā īstenotajām aktivitātēm, piesaistītajiem līdzekļiem, startējot dažādos projektos, un paveikto klātesošos informēja brīvprātīgā iniciatore, kura vēlas attīstīt Beļavas muižu, Ilze Vanaga. “Šī vieta, kas šobrīd pieder pašvaldībai, ir ļoti nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas sevī ietver vēl 11 valsts nozīmes mākslas pieminekļus, kas ir interjera elementi. Šobrīd mēs esam domubiedru grupa, kas cenšas īstenot dažādas aktivitātes ar mērķi atdzīvināt šo vietu un parādīt pašvaldībai, ka šeit var notikt daudz un dažādi pasākumi, kas svarīgi ne tikai vietējai kopienai, bet visam novadam. Es nezinu, kā būs nākotnē, bet ceru, ka darot šī ideja par muižas attīstību īstenosies. Uzskatu, ka kultūras mantojumā šī ir milzīga bagātība un tas ir visnozīmīgākais,” “Dzirkstelei” uzsver I. Vanaga.
Jau rakstījām, ka lai attīstītu sapni par Beļavas muižu kā aktīvu kultūras norises vietu un kultūrvēstures mantojuma pērli Beļavas pagastā, apvienojās radošas personības.
Biedrību “tabureTE” un “Dēms” kultūras mantojuma projektu vadītāja I.Vanaga kopā ar citiem iesaistītajiem šajā vasarā realizēja dažādus projektus, lai piesaistītu uzmanību Beļavas muižai un apvienotu cilvēkus dažādās kopīgās aktivitātēs.
